Kvantitatīvi kritēriji ilgtspējīga skolu tīkla izveidei

Lai veiktu korektu teritoriālu datu ievākšanu apstrādi un salīdzināšanu, ir nepieciešama teritorijas klasifikācija. Tāpēc EUROSTAT ir izstrādājusi metodoloģiju, kā noteikt pilsētas, piepilsētas, lauku teritorijas ar mērķi, lai tās varētu starptautiski salīdzināt.

Tika izveidoti septiņu veidu teritorijas jeb DEGURBA (saīsinājums veidots no vārdu pirmajām daļām “Degree of Urbanisation”) tipi:

1. pilsēta,
2. blīvi apdzīvota teritorija,
3. mazpilsēta,
4. piepilsēta,
5. ciemats,
6. lauku teritorija,
7. mazapdzīvota teritorija.

Šīs klasifikācijas veidotas tā, lai varētu raksturot darba tirgu, izglītību, dzīves apstākļus, labklājību un tūrismu dažādi apdzīvotās teritorijās un starptautiski tās salīdzināt.

Lai veidotu kādus kvantitatīvus kritērijus vispārējās izglītības iestādēm, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēma par pamatu ņemt EUROSTAT izstrādāto DEGURBA iedalījumu, izveidojot šādu pāreju:

Tāpat tika izveidoti arī kvantitatīvie kritēriji dažādām klašu grupām, atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas. Atrašanās vietas apzīmējumiem tika ņemtas mazākās administratīvi teritoriālās vienības jeb pagasti, pašvaldību pilsētas un lielpilsētas

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izveidoja interaktīvu karti, lai varētu pārliecināties par šāda pieņemtā lēmuma ietekmi uz reālo situāciju. Tika ne tikai kartē attēloti DEGURBA un IZM apzīmējuma grupas, bet arī iedzīvotāju skaits dažādos gados un dažādās vecuma grupās un to izmaiņas, kā arī IZM izglītības iestāžu kvantitatīvie kritēriji. Šo datu kombinēšana ļāva konstatēt daudzas neloģiskus teritorijas apzīmējumus un tām piešķirtos izglītības iestāžu kvantitatīvos kritērijus. Lai aplūkotu visus datus, skatīt pielikumu.

Piemēram, tādas teritoriālās vienībās (aiz apdzīvotas vietas iekavās norādīts iedzīvotāju skaits 2023. gadā vecuma grupā (6-17]) kā Dobele (972), Ādažu pag. (936), Madona (830), Līvāni  (781), Limbaži (780), Ķekava (772), Lielvārde (762), Gulbene (760), Aizkraukle (742), Preiļi (639), Laidzes pag. (199), Rembates pag. (133), Krimūnu pag. (120) ir ieguvušas IZM vērtējumu kā “Pilsētas, blīvi apdzīvotas teritorijas un mazpilsētas” ar attiecīgu kvantitatīvo kritēriju skolēnu skaitam visās klašu grupās - 120 bērni. Savukārt tādas teritoriālās vienības kā Mārupe (3435), Jēkabpils (2665), Stopiņu pag. (2146), Babītes pag. (1926), Ķekavas pag. (1904), Garkalnes pag. (1592), Mārupes pag. (1235) un Baloži (1054) ir ieguvušas IZM apzīmējumu “Piepilsētas un ciemati”, kur klašu grupām 1.-3. un 4.-6. tiek prasīts vismaz 30 skolēni, 7.-9. klašu grupā 45 skolēni, bet vidusskolas posmā 60 skolēni.

Pēc CSP datiem Mārupē dzīvo 3435 skolēna vecuma bērni un Krimūnu pagastā, kas atrodas Dobeles novadā, dzīvo 120 skolēna vecuma bērni. Mārupē ir gandrīz trīsdesmit reižu vairāk bērnu, nekā Krimūnu pagastā, bet Krimūnu pagastam skolu kvantitatīvie rādītāji klašu grupās 1.-3. un 4-6. ir četras reizes augstāki. Lai arī Krimūnu pagastā neatrodas neviena vispārējās izglītības iestāde, šādi uzspiesti kvantitatīvie kritēriji neļaus atvērt izglītības iestādi.

Līdzīga aina paveras arī starp IZM apzīmējuma grupām “Piepilsētas un ciemati” un “Lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas”. Kā piemēru var minēt Lažas pagastu (Piepilsētas un ciemati) ar 56 skolas vecuma bērniem un Inčukalna pagastu (Lauku teritorijas un mazapdzīvotas vietas) ar 618 skolas vecuma bērniem, veidojot vairāk kā 11 reižu atšķirību. Un šādu “netaisnību” ir ļoti daudz.

Šo “netaisnību” apjoms tikai apstiprina to, ko DEGURBA teritoriālā iedalījumu veidošanas mērķis nav pamatot Latvijas izglītības iestāžu kvantitatīvo rādītājus, bet gan risināt starptautiskus statistikas jautājumus. Zināmā mērā to apstiprina arī tas, ka Reģionālo attīstības centru apvienība ir panākusi, ka tiek veikti četri izņēmumi: Auru pagastam (Dobeles novads), Kurmāles pagastam (Kuldīgas novads), Ģibuļu pagastam (Talsu novads) un Cieceres pagasts (Saldus novads). Šiem pagastiem noņemti vērtējumi “Piepilsētas un ciemati” un piešķirts vērtējums “Lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas”. Bet pēc šāda principa izņēmumus vajadzētu veikt vēl vismaz 80 teritoriālām vienībām. Līdz ar to LPS aicina IZM meklēt citus izglītības iestāžu kvantitatīvā rādītāju pamatojumus.

[1] Saskaņā ar 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību