Izglītības iestādes un to parametri 2025./2026. mācību gadā

Latvijas izglītības iestāžu tīkls nav tikai punktu kopums kartē. Aiz katra punkta atrodas pirmsskola, skola vai cita izglītības iestāde ar noteiktu izglītības piedāvājumu, izglītojamo un darbinieku skaitu, darbības mērogu un nozīmi konkrētās teritorijas iedzīvotājiem. Dažviet viena iestāde apvieno vairākas iepriekš atsevišķas mācību vietas, citviet neliela skola ir vienīgā iespēja iegūt izglītību saprātīgā attālumā no dzīvesvietas. Savukārt lielākajās pilsētās un to apkārtnē nozīmīgs jautājums var būt nevis iestāžu sasniedzamība, bet to noslodze un spēja uzņemt pieaugošu izglītojamo skaitu.

Karte pieejama šeit

Lai šo daudzveidīgo informāciju būtu iespējams aplūkot vienkopus, izstrādāts kartogrāfiskais materiāls “Izglītības iestādes un to parametri 2025./2026. mācību gadā”. Tas sniedz pārskatu par Latvijas izglītības iestāžu izvietojumu, izglītības programmu īstenošanas adresēm, izglītojamo skaitu, klašu un grupu struktūru, personālu, izglītības programmu piedāvājumu un vairākiem citiem iestāžu darbību raksturojošiem rādītājiem.
Kartes mērķis nav tikai parādīt, kur atrodas izglītības iestādes. Tā veidota kā praktisks informācijas un analīzes rīks, kas ļauj izglītības tīklu skatīt vairākos mērogos – no kopējās situācijas valstī līdz vienai pašvaldībai, iestādei vai konkrētai izglītības programmu īstenošanas adresei. Tas ir īpaši nozīmīgi tādēļ, ka juridiski reģistrēta izglītības iestāde un vieta, kurā faktiski notiek mācības, ne vienmēr ir viens un tas pats.
Jaunais materiāls turpina iepriekšējā mācību gada kartes attīstību, vienlaikus pielāgojot saturu aktuālajiem datiem un jaunajam tiesiskajam regulējumam. Būtiska jaunās versijas daļa ir vispārējās izglītības iestāžu klašu grupu atbilstības novērtējums, kas veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 204. Tie nosaka izglītības pieejamības kritērijus, klašu grupu sadalījumu, izglītojamo skaita kvantitatīvos rādītājus un kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Ko karte aptver?

Kartē ietvertas 977 izglītības iestādes un 1327 izglītības programmu īstenošanas adreses. Atšķirība starp abiem rādītājiem skaidrojama ar to, ka daļa iestāžu darbojas vairākās adresēs. Kopumā 278 izglītības iestādēm norādītas divas vai vairākas programmu īstenošanas vietas, bet atsevišķām iestādēm – līdz pat 5 vietām.
Tādēļ kartes punkts vispirms jāuztver kā konkrēta izglītības pakalpojuma sniegšanas vieta. Vairāki punkti ar vienu iestādes nosaukumu nav datu dublējums: tie var attēlot galveno skolas ēku, filiāli, pirmsskolas grupu darbības vietu vai citu adresi, kurā tiek īstenota attiecīgā programma. Šis nošķīrums ļauj precīzāk novērtēt izglītības faktisko teritoriālo pārklājumu.

Iestāžu skaita samazinājums ne vienmēr nozīmē tikpat lielu mācību vietu skaita samazinājumu. Pēc iestāžu apvienošanas atsevišķas programmu īstenošanas vietas var turpināt darbu kā filiāles vai citas adreses vienas juridiskas iestādes sastāvā.

Iestāžu veidi un izglītības piedāvājuma daudzveidība.

Kartogrāfiskais materiāls aptver ne vien vispārizglītojošās skolas, bet plašāku izglītības iestāžu loku. Vislielākās grupas veido vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes. Papildus ietvertas speciālās izglītības iestādes, profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, par kurām attiecīgajā kartes slānī pieejama informācija.

Iestādes veids ļauj nošķirt izglītības sistēmas pamatsegmentus, savukārt iestādes tips sniedz detalizētāku priekšstatu – piemēram, vai tā ir sākumskola, pamatskola, vidusskola, valsts ģimnāzija, pirmsskolas vai speciālās izglītības iestāde. Šāds dalījums ir būtisks, jo dažādu tipu iestādes nav tieši salīdzināmas pēc viena skolēnu skaita vai viena darbības rādītāja.

Izglītojamie: valsts kopaina un vietējās atšķirības

Kartē aptverta informācija par 282 347 izglītojamajiem. Kopskaitā ietverti gan pirmsskolas vecuma bērni  gan 1.–12. klašu skolēni. Dati pieejami par katru klasi atsevišķi un apkopojošās klašu grupās,  kas izmantotas kvantitatīvo rādītāju vērtēšanā.
Izglītojamo skaitu iespējams skatīt divos līmeņos. Pirmais raksturo konkrēto programmu īstenošanas adresi, otrais – visu juridisko iestādi kopumā. Iestādē ar vienu mācību vietu abi skaitļi parasti sakrīt. Iestādē ar vairākām filiālēm kopējais skaits var būt būtiski lielāks par skolēnu skaitu konkrētajā kartes punktā.
Teritoriālajā izvietojumā redzama izglītojamo koncentrācija Rīgā, citās valstspilsētās, reģionālajos centros un Pierīgas pašvaldībās. Vienlaikus lauku teritorijās saglabājas plašs mazāku izglītības vietu tīkls. Šīs abas situācijas rada atšķirīgus pārvaldības uzdevumus: augošās teritorijās uzmanības centrā ir kapacitāte un telpu pieejamība, bet retāk apdzīvotās teritorijās – sasniedzamība un iespēja saglabāt izglītības pakalpojumu saprātīgā attālumā no dzīvesvietas.

Neliels izglītojamo skaits pats par sevi nepierāda ne zemu izglītības kvalitāti, ne iestādes nevajadzīgumu. Tas jāvērtē kopā ar iestādes atrašanās vietu, pieejamības nosacījumiem, programmu piedāvājumu, telpu noslodzi, transporta iespējām un citu tuvumā esošo iestāžu kapacitāti.

Kvantitatīvie rādītāji un kritēriju grupas

Kartē aprēķinātā klašu grupu atbilstība ir balstīta Ministru kabineta noteikumos Nr. 204. Noteikumu mērķis nav izveidot vispārīgu skolu kvalitātes reitingu. Tie nosaka izglītības pieejamības kritērijus, izglītojamo skaita kvantitatīvos rādītājus un kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē.
Noteikumi paredz, ka piemērojamais kvantitatīvais rādītājs nav vienāds visām skolām. Iestādei piemērotā grupa var būt atkarīga no administratīvi teritoriālās vienības urbanizācijas līmeņa, pierobežas novietojuma, augsta izglītības pieejamības riska, statusa kā pašvaldības vienīgajai vidējās izglītības iestādei un citiem noteikumos paredzētiem apstākļiem. Tādēļ kartē izmantotais grupējums ir plašāks par vienkāršu pilsētu un lauku teritoriju dalījumu.
Kvantitatīvie rādītāji noteikti četrām klašu grupām: 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klasei. Kartē pieejams gan iestādei piemērojamais pamata rādītājs, gan rādītājs ar pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību, kā arī faktiskā atbilstība katram klašu posmam.

Kāpēc 7.–9. klašu grupā ir vairāk neatbilstību?

Kartes datos 7.–9. klašu grupā neatbilstošo iestāžu skaits ir lielāks nekā 1.–3. un 4.–6. klašu grupā. Tomēr šo atšķirību nedrīkst automātiski skaidrot ar lielāku skolēnu trūkumu tieši 7.–9. klasēs. Pirms šāda secinājuma jāņem vērā, ka vairākām kritēriju grupām 7.–9. klašu posmam noteiktais minimālais izglītojamo skaits ir augstāks nekā abām jaunākajām klašu grupām.
Piemēram, 4. un 5. kritēriju grupā 1.–3. un 4.–6. klašu grupai noteiktais rādītājs ir 30 izglītojamie, bet 7.–9. klašu grupai – 45 izglītojamie. Tādējādi iestāde ar 35 skolēniem var sasniegt kritēriju jaunākajā klašu posmā, bet ar tādu pašu skolēnu skaitu neatbilst 7.–9. klašu grupas slieksnim. Lielāks neatbilstību skaits šajā posmā vismaz daļēji izriet no augstākas prasības, nevis obligāti no krasāka skolēnu skaita samazinājuma. 

* Atbilstības īpatsvars aprēķināts tikai starp iestādēm, kurām attiecīgās klašu grupas vērtējums ir piemērojams; kategorija “Neattiecas” aprēķinā nav iekļauta.

Tabula raksturo kartē ietverto iestāžu vērtējumu sadalījumu, nevis cēloņus. Lai skaidrotu konkrētas iestādes statusu, jāaplūko tai noteiktā kritēriju grupa, faktiskie izglītojamo skaiti, pamatkritērijs, pieļaujamā svārstība un iespējamais īpašais pieejamības statuss.

Kā interpretēt statusus?

Statuss “Atbilst” nozīmē, ka attiecīgās klašu grupas izglītojamo skaits atbilst konkrētajai iestādei piemērojamajam kvantitatīvajam nosacījumam. Statuss “Neatbilst” norāda, ka konkrētais skaitliskais priekšnosacījums nav sasniegts. Tas nav visaptverošs izglītības kvalitātes vērtējums un pats par sevi nav automātisks pamats iestādes slēgšanai vai reorganizācijai.
Statuss “Neattiecas” nozīmē, ka konkrētās klašu grupas rādītājs iestādei nav piemērojams. Tipisks piemērs ir pamatskola, kurā netiek īstenota 10.–12. klašu izglītība. 

Kvantitatīvais rādītājs raksturo izglītojamo skaita nosacījuma izpildi pedagogu darba samaksas finansēšanas regulējuma kontekstā. Izglītības kvalitāti raksturo daudz plašāks informācijas kopums, kas ar šo statusu netiek pilnībā novērtēts.

Izglītības pieejamība un īpašie apstākļi

Izglītības iestādes nevar vērtēt atrauti no teritorijas, kurā tās atrodas. Līdzīgs skolēnu skaits lielpilsētas skolā un attālā pierobežas skolā var radīt pilnīgi atšķirīgas sekas. Pirmajā gadījumā tuvumā var būt vairākas alternatīvas ar brīvu kapacitāti; otrajā – nākamā līdzvērtīgā skola var atrasties ievērojamā attālumā un būt grūti sasniedzama ar sabiedrisko vai skolēnu transportu.
Tieši tāpēc noteikumu sistēmā līdzās urbanizācijas līmenim paredzētas atsevišķas grupas pierobežas teritorijām, iestādēm ar augstu pieejamības risku un noteiktiem citiem īpašiem gadījumiem. Kartē ir iespējams identificēt iestādes ar pieejamības statusu un skatīt to novietojumu kopējā izglītības tīklā.
Pieejamība nav reducējama tikai uz taisnas līnijas attālumu starp diviem kartes punktiem. Praktiskā vērtējumā jāņem vērā ceļu tīkls, brauciena ilgums, sabiedriskā un skolēnu transporta maršruti, ūdenstilpes un citi šķēršļi, alternatīvo iestāžu programmu piedāvājums, kā arī šo iestāžu spēja uzņemt papildu skolēnus.

Programmas, klašu struktūra un iestādes darbības organizācija

Par katru programmu īstenošanas vietu kartē pieejama informācija par īstenoto izglītības programmu skaitu un programmu kodiem. Atsevišķi iespējams skatīt konkrētās adreses piedāvājumu un visas juridiskās iestādes kopējo programmu klāstu. Tas ļauj noteikt, vai konkrēts pakalpojums tiek nodrošināts galvenajā ēkā vai filiālē un vai tuvumā esošās iestādes patiešām piedāvā līdzvērtīgas izglītības iespējas.
Kartē ietverti arī dati par pirmsskolas grupiņām, klašu skaitu, klašu komplektiem un profesionālās izglītības grupām. Šie rādītāji papildina skolēnu kopskaitu. Divās skolās ar vienādu skolēnu skaitu var būt atšķirīgs klašu komplektu sadalījums, telpu noslodze un pedagogu darba organizācija. Tādēļ iestādes darbības efektivitāti nav korekti vērtēt pēc viena rādītāja.
Papildu pazīmes ļauj atlasīt iestādes ar internātu vai dienesta viesnīcu, tālmācības piedāvājumu, Montesori vai Valdorfa pedagoģiju, mājas apmācības centru vai starptautisku līgumu. Šīs pazīmes ir nozīmīgas gan izglītības pieejamības analīzē, gan skolēnu un vecāku izvēlē.

Pedagogi un pārējie darbinieki

Kartē ietvertā personāla informācija aptver pedagogu skaitu un vecuma struktūru, administrāciju, atbalsta personālu, citus darbiniekus, kā arī slodžu un amatu skaitu. Tas ļauj izglītības tīklu vērtēt ne tikai pēc skolēniem un ēkām, bet arī pēc cilvēkresursiem, kas nepieciešami mācību procesa nodrošināšanai.
Pedagogu vecuma sadalījums var palīdzēt savlaicīgi identificēt ataudzes riskus. Tomēr arī šeit nepieciešama piesardzīga interpretācija: neliels pedagogu skaits vai liels nepilna laika slodžu īpatsvars var būt saistīts ar skolas lielumu, programmu specifiku, pedagogu darbu vairākās iestādēs vai attiecīgā mācību priekšmeta stundu skaitu.
Darbinieku, amatu un slodžu skaits nav savstarpēji aizvietojami rādītāji. Vienam cilvēkam var būt vairāki amati, savukārt viena amata pienākumi var tikt veikti nepilnā slodzē. Tādēļ šo rādītāju savstarpēja salīdzināšana var sniegt nozīmīgu informāciju par darba organizāciju, bet secinājumi jāizdara konkrētās iestādes kontekstā.

Kam un kā karte var būt noderīga?

Kartogrāfiskais materiāls ir paredzēts plašam lietotāju lokam. Atšķiras ne tikai katras lietotāju grupas interesējošie rādītāji, bet arī analīzes dziļums un lēmumi, kuros informāciju iespējams izmantot.

Izglītības un zinātnes ministrija un valsts pārvalde

Valsts līmenī karte izmantojama izglītības tīkla telpiskās struktūras uzraudzībai, kvantitatīvo rādītāju izpildes analīzei un finansēšanas politikas ietekmes novērtēšanai. Tā palīdz identificēt teritorijas, kur vienlaikus sastopams neliels skolēnu skaits un paaugstināts izglītības pieejamības risks, kā arī teritorijas, kurās straujāks izglītojamo pieaugums rada kapacitātes problēmas. Citu nozaru institūcijām karte var būt noderīga, sasaistot izglītības tīklu ar transporta, reģionālās attīstības, sociālās politikas un publisko investīciju plānošanu.

Pašvaldību vadība un deputāti

Pašvaldībām karte nodrošina vienotu faktu bāzi diskusijām par skolu un pirmsskolu tīklu. Vienā skatā iespējams salīdzināt iestāžu izvietojumu, izglītojamo skaitu, programmu piedāvājumu, klašu posmu atbilstību un pieejamības nosacījumus. Tas var palīdzēt pamatot investīciju prioritātes, filiāļu attīstību, transporta organizēšanu vai nepieciešamību pēc papildu vietām augošās teritorijās. Karte neaizstāj politisku lēmumu, bet palīdz nodrošināt, lai diskusija sāktos ar vienādi saprotamiem datiem.

Pašvaldību izglītības pārvaldes

Izglītības pārvaldes karti var izmantot detalizētākai skolu tīkla plānošanai: analizēt skolēnu skaitu pa klašu grupām, salīdzināt galveno ēku un filiāļu noslodzi, vērtēt klašu komplektus, programmu pieejamību un personāla struktūru. Filtrējot vienu pašvaldību un pēc tam konkrētu iestādes tipu vai kritēriju statusu, iespējams ātri izveidot mērķētu pārskatu turpmākai padziļinātai analīzei.

Izglītības iestāžu vadītāji

Iestāžu vadītāji var salīdzināt savu skolu vai pirmsskolu ar līdzīga tipa iestādēm, novērtēt skolēnu un klašu struktūru, programmu klāstu, personāla vecuma sadalījumu un vairāku darbības vietu noslodzi. Karte var kalpot par pamatu sarunām ar dibinātāju par investīcijām, telpu izmantošanu, personāla piesaisti vai attīstības prioritātēm.

Skolēni un vecāki

Skolēniem un vecākiem karte ir orientēšanās rīks. Tā ļauj atrast tuvumā esošās iestādes, noskaidrot to tipu, piedāvātās programmas un faktiskās mācību adreses, kā arī atlasīt iestādes ar internātu, dienesta viesnīcu, tālmācību vai citu specifisku piedāvājumu. Tomēr karte neaizstāj saziņu ar pašu iestādi par uzņemšanas nosacījumiem, brīvajām vietām, transportu, ēdināšanu un ikdienas mācību organizāciju.

Pedagogi un atbalsta personāls

Pedagogiem un atbalsta personālam karte ļauj iepazīt izglītības iestāžu tīklu ārpus savas darbavietas, salīdzināt programmu piedāvājumu un personāla struktūru, kā arī meklēt sadarbības vai profesionālās mobilitātes iespējas. Speciālistiem, kuri strādā ar iekļaujošo un speciālo izglītību, īpaši nozīmīga var būt programmu teritoriālā pieejamība.

Pētnieki un izglītības eksperti

Pētniekiem materiāls sniedz pamatu telpiskai un statistiskai izpētei par izglītības pieejamību, urbanizācijas ietekmi, skolu lielumu, filiāļu attīstību, pedagogu vecuma struktūru un kvantitatīvo kritēriju teritoriālajām atšķirībām. Veicot padziļinātu izpēti, kartes dati būtu papildināmi ar demogrāfijas, sasniedzamības, kvalitātes, finanšu un vēsturiskās dinamikas informāciju.

Vietējās kopienas un žurnālisti

Vietējām kopienām karte palīdz saprast savas skolas vietu plašākā pašvaldības tīklā un sagatavoties sabiedriskajām apspriedēm. Žurnālistiem tā dod iespēju pārbaudīt apgalvojumus un identificēt analīzes tematus. Abos gadījumos būtiski norādīt datu periodu un izvairīties no iestāžu vērtēšanas pēc viena izolēta rādītāja.

Atbildīga datu izmantošana

Karte ir informatīvs un analītisks rīks, kas palīdz saskatīt sakarības un atlasīt turpmāk izvērtējamus gadījumus. Tā nav automātiska lēmumu pieņemšanas sistēma. Lēmumi par iestāžu attīstību, reorganizāciju, investīcijām vai finansēšanu pieņemami, izmantojot arī detalizētāku informāciju par izglītības kvalitāti, prognozēto skolēnu skaitu, ēku stāvokli, izmaksām, transportu, alternatīvo iestāžu kapacitāti un vietējās kopienas vajadzībām.
Salīdzinot iestādes, īpaši svarīgi ievērot vienādus priekšnosacījumus: salīdzināt līdzīga tipa iestādes, vienu un to pašu mācību gadu, vienādu teritoriālo līmeni un vienādi definētus rādītājus. Jānošķir iestādes kopējie dati no konkrētās programmu īstenošanas adreses datiem, kā arī jāņem vērā, vai attiecīgais kritērijs uz iestādi vispār attiecas.

Noslēgumā

Kartogrāfiskais materiāls ļauj Latvijas izglītības iestāžu tīklu aplūkot vienlaikus kā valsts mēroga sistēmu, pašvaldību pārvaldītu pakalpojumu tīklu un konkrētu mācību vietu kopumu. Tā lielākā vērtība ir iespēja vienā skatā sasaistīt teritoriju, iestādi, programmu īstenošanas adresi un iestādes darbību raksturojošos rādītājus.
Šāds skatījums palīdz izvairīties no vienkāršotiem secinājumiem. Skolēnu skaits iegūst nozīmi tikai kopā ar piemērojamo kvantitatīvo rādītāju un teritorijas pieejamības apstākļiem; iestāžu skaits – kopā ar programmu īstenošanas vietām; personāla skaits – kopā ar slodzēm un amatiem; programmu piedāvājums – kopā ar to faktisko īstenošanas adresi.
Tādēļ karte vislabāk izmantojama nevis kā viena gala sprieduma avots, bet kā kopīga, datos balstīta sarunas platforma valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, skolēniem, vecākiem, pētniekiem un vietējām kopienām.

Kartes lietošanas instrukcija

Augstāk esošajā attēlā karte sadalīta piecās funkcionālās grupas:

1.    Grupa. Sānu josla, kurās izvietotas izglītības iestāžu atlases iespējas. 
2.    Statistikas logs, kas rāda juridiskās un faktiskās izglītības iestāžu izglītojamo skaitu, kā arī izglītības iestādes un izglītības iestāžu īstenošanas vietas. Tāpat ir iespējams pārslēgties uz izglītības iestāžu sarakstu.
3.    Izglītības iestāžu atlase pēc klašu grupu kvantitatīvo kritēriju atbilstības. 
4.    Šajā funkcionālajā blokā iespējams apskatīties apzīmējumus, pārslēgt pamata karti, kā arī iespējot vai atspējot slāņus. 
5.    Diagrammu josla, kurā izkārtotas diagrammas par izglītības iestādi. 

Aplūkosim katru grupu detalizētāk.

1. Grupa – sānu josla.

Izglītības iestādes atlasē var izvēlēties vai sameklēt konkrētu izglītības iestādi, kā arī atzīmēt vairākas izglītības iestādes. Kad tā tiek atzīmēta, kartē automātiski tiek pietuvināta izglītības iestāde. Ja tai ir vairākas izglītības programmu īstenošanas adreses, tās visas tiks satilpinātas ekrānā.

Pašvaldība. Var atlasīt konkrētas pašvaldības izglītības iestādes.

Izglītības iestādes veids. Iespējams atlasīt šādas izglītības iestāžu veidus: pirmsskolas izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, kā arī vispārējās izglītības iestādes.

Izglītības iestāžu tipi. Iespējams atlasīt šādus izglītības iestāžu tipus:

•    Internātskola - attīstības centrs;
•    Mākslas skola;
•    Mākslu izglītības kompetences centrs;
•    Neklātienes vidusskola;
•    Pirmsskolas izglītības iestāde;
•    Profesionālā vidusskola;
•    Speciālā pamatskola;
•    Speciālā vidusskola;
•    Tehnikums;
•    Valsts ģimnāzija;
•    Vispārizglītojošā pamatskola;
•    Vispārizglītojošā sākumskola;
•    Vispārizglītojošā vidusskola.

DEGURBA grupa. Atzīmējot DEGURBA grupa, tiks attēlotas ne tikai izglītības iestādes, kurā urbanizācijas līmenī tās atrodas, bet arī mazākās administratīvās vienības ar teritorijas atzīmēm.

Pieejamības izglītības iestādes atlasē var izvēlēties atlasīt pieejamības izglītības iestādes, kā arī tās, kurām ir augsts pieejamības risks.

Izglītību programmu īstenošanas vietas atlasē var atzīmēt, vai rādīt tikai galvenās izglītību iestādes vietas, kā arī tikai pārējās izglītību īstenošanas vietas. Par juridisko iestādi dati tiek rēķināti no galvenajām īstenošanas adresēm. Ja tiks atzīmēts, ka jārāda citas izglītību īstenošanas vietas (filiāles), tad par juridisko iestādi dati netiks attēloti.

Atzīmējot dienesta viesnīcu vai internātu, tiks rādītas tās izglītības iestādes, kurām tādas ir.

Atzīmējot izglītības īstenošanas adreses, kurās nodrošina pirmsskolas izglītību, tiks atlasītas visas izglītības iestādes, kurās ir pirmsskolas grupas. Tajā skaitā sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, valsts ģimnāzijas utt.

Atzīmējot vidusskolas, kurās nav atvērtas 10. klase, var gūt priekšstatu, kur tuvākajos gados izglītības līmenis tiks pazemināts uz pamatskolu.

Ir iespējams atlasīt tās izglītības iestādes, kurās tiek realizētas tālmācības izglītību programmas.

Kvantitatīvos rādītājus un pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību no noteiktā kvantitatīvā rādītāja klašu grupā nosaka atkarībā no pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu (turpmāk kopā – izglītības iestāde) atrašanās vietas, izglītības apguves formas, mācību procesa organizācijas vai citiem apstākļiem. Šeit tiek izvietotas Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumā Nr. 204 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē " grupas:

•    1.–7. grupa – izglītības iestādēm atkarībā no tās pašvaldību administratīvi teritoriālās vienības urbanizācijas līmeņa, kurā atrodas izglītības iestāde;
•    8. grupa – izglītības iestādēm, kuras atrodas pierobežas administratīvi teritoriālajās vienībās vairāk nekā 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas;
•    9. grupa – izglītības iestādēm, kuras atrodas pierobežas administratīvi teritoriālajās vienībās ne vairāk kā 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas;
•    10. grupa – pašvaldības izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē un ir uzskatāma par izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku;
•    11. grupa – pašvaldības izglītības iestādei, kura konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vienīgā izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu; 
•    12. grupa – izglītības iestādei, kura dibināta vai kura īsteno svešvalodas, kultūras un vēstures apguvi vispārējās izglītības programmas ietvaros, ievērojot Latvijas Republikas divpusējos un daudzpusējos starptautiskos līgumus izglītības jomā; 
•    13. grupa – izglītības iestādei, kurā viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori un Valdorfa pedagoģiju un par kuru Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) saņēmusi biedrības "Latvijas Montesori asociācija" vai biedrības "Latvijas Valdorfpedagoģijas asociācija" atzinumu par izglītības iestādes mācību procesa atbilstību Montesori vai Valdorfa pedagoģijai; 
•    14. grupa – valsts augstskolas dibinātai izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienē. NETIEK ATTĒLOTA; 
•    15. grupa – izglītības iestādei, kurā vismaz 50 procentu izglītojamo vispārējo izglītību apgūst speciālās izglītības programmās; 
•    16. grupa – izglītības iestādei vai tās īstenotajām izglītības programmām, kurās mācību process tiek organizēts tālmācībā NETIEK ATTĒLOTA.

2. Statistikas logs

Izglītojamo skaits iestādēs tiek atzīmēts kopējās izglītojamo skaits izglītības iestādēs. Savukārt atlasē rādītais izglītojamo skaits veidojas no tā, kādas izglītības iestādes tiek atlasītas, kā arī izglītību īstenošanas adrešu vietas.

Iestāžu skaits ir juridiskās iestādes, bet izglītību programmu īstenošanas adresēs tiek attēlotas arī “filiāles”. Piemēram, Vārkavas vidusskolai ir galvenā programmu īstenošanas vieta, kā arī 2 citas programmu īstenošanas adreses, kopā veidojot trīs ēkas, kurās notiek mācības.

Statistikas loga apakšā iespējams pārslēgties uz izglītības iestāžu sarakstu. Veicot kādas atlases, šeit tika parādīts atlasītās izglītības iestādes, kā arī izglītību programmu īstenošanas vietas. Uz tām uzspiežot, notiks atlase. Nospiežot vēlreiz, atlase tiks noņemta.

3. Klašu grupu kvantitatīvo kritēriju atbilstības.

Šeit izdalītas visas četras klašu grupas, kurām var veikt atlasi, vai konkrētā klašu grupa atbilst kvantitatīvajiem kritērijiem vai neatbilst, kā arī vai kvantitatīvie kritēriji neattiecas uz izglītības iestādi.

4. logs. Šeit iespējams iepazīties ar krāsu apzīmējumiem kartē gan izglītības iestādēm, gan arī DEGURBA grupām. Ja kāds no slāņiem traucē, tad zem slāņiem to var atslēgt. Pamatkartei var izvēlēties dažādas fona kartes, ortofoto, Openstreet karti, pelēku kartes fonu, navigācijas kartes un daudzas citas.

5. Diagrammu josla. Ir iespējams pārslēgties starp izglītojamo skaits pa klasēm gan juridiskajām iestādēm (galvenajām īstenošanas vietām), gan arī pa izglītību programmu īstenošanas vietām, apskatīties pēc izglītības iestādes tipa, izglītojamo skaits pa klasēm/grupiņām, kas apgūst speciālās programmas juridiskajās iestādēs, skolotāju vecuma struktūrā, skolotāju skaitu pa slodžu grupām, pedagoģiskā personāla skaitu, amatu skaitu un slodzēm, kā arī visbeidzot pēc kvantitatīvo kritēriju atbilstību klašu grupām.

Uzspiežot uz konkrētas izglītības iestādes, var iegūt šādu informāciju:

•    Pašvaldība, kurā tā atrodas;
•    Filiāles adrese;
•    Izglītību programmu īstenošanas adrešu skaits;
•    Augstas pieejamības izglītības iestāde;
•    Izglītojamo skaits kopā;
•    Izglītojamu skaits pa klašu grupām/grupiņām;
•    Izglītojamo skaits, kas ir bāreņi/bez vecāku gādības palikušie;
•    Izmanto internāta/ dienesta viesnīcas pakalpojumus;
•    Izglītojamo skaits, kas ir trūcīgie/ maznodrošinātie;
•    Grupu skaits arodklasēs;
•    Īstenoto programmas kodu skaits izglītību īstenošanas adresē;
•    Grupu skaits pārējās prof.izglītības grupās;
•    Realizētie programmu kodi izglītības programmu īstenošanas adresē;
•    Īstenoto programmas kodu skaits iestādē;
•    Realizētie programmu kodi iestādē;
•    Izglītojamo īpatsvars, kas apgūst speciālās izglītības programmas;
•    Izglītojamo skaits pa klasēm un grupiņām, klašu un klašu komplektu skaits juridiskajā iestādē;
•    Izglītojamo skaits izglītības īstenošanas vietā (filiālē);
•    Izglītojamo skaits pa klasēm, kas apgūst speciālās programmas iestādē;
   o     Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar redzes traucējumiem (51. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar dzirdes traucējumiem (52. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar fiziskās attīstības traucējumiem (53. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar somatiskām saslimšanām (54. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar valodas traucējumiem (55. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar mācīšanās traucējumiem (56. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar garīgās veselības traucējumiem (57. kods);
   o    Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (58. kods);
   o     Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (59. kods)
   o    Kopējais izglītojamo skaits, kas apgūst speciālo izglītības programmu
•    Pedagogu skaits pa slodžu un vecuma grupām;
•    Amatu skaits, slodze likmēs, darbinieku skaits pa amatu grupām;
•    Pedagogu vīriešu/sieviešu īpatsvars;
•    Kvantitatīvie rādītāji izglītības iestādes klašu grupām un pieļaujamā izglītojamo skaita svārstība no noteiktā kvantitatīvā rādītāja klašu grupā.