Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir veikusi blīvi apdzīvotu teritoriju aprēķināšanu[1]. Šāda blīvi apdzīvotu vietu veidošana tiek uzskatīta par alternatīvu esošam administratīvām teritorijām (pašvaldības) un teritoriālām vienībām (pašvaldību pilsētās, pagasti un ciemi). Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi stingri nosaka dažādus nosacījumus dažādās teritoriālās vienībās, taču šīm teritoriālām vienībām ir noteiktas robežas[2]. Blīvi apdzīvotas teritorijas, pēc autoram domām, parāda tuvāk realitātei vietas, kurās iedzīvotāji izvēlas izmitināties. Neskatoties uz administratīvi teritoriālo vienību robežām, pašvaldībām jāsniedz tās pakalpojumi visiem tās iedzīvotājiem – izglītība, veselība, drošība, pārvietošanās iespējas un citi pakalpojumi –, lai kur tie atrastos. Blīvi apdzīvoto teritoriju robežu noteikšanai pamatā ir apdzīvotas vietas definīcija 2017. gada 22. marta Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2017/543, kurā noteikts, ka par kaimiņos vai netālu esošām ēkām uzskatāma ēku grupa, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa. Grupas savukārt tiek apvienotas, ja tās savieno rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.[3]
Sidebar
Autorizācija
Publikācijas
Meža nozare pašvaldību teritorijās
Latvijas meži aizņem 3,412 miljonus hektāru un klāj 53% valsts teritorijas. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 11 miljoniem m3 koksnes. Tas ir mazāk, nekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu.
Datu bāzu izmantošana praktisko pētījumu veikšanai
Datubāze parasti ir elektroniska, digitalizēta informācija, kurā informāciju var meklēt dažādos veidos. Tās var saturēt informāciju no avīzēm, žurnāliem un elektroniskajām grāmatām. Tā kā lielākā daļa informācijas datubāzēs ir bijusi drukātā veidā, tās ir izgājušas redakcijas procesu. Tas paaugstina ticamību, ka datubāzēs esošā informācija ir ticama.
Pētījumu veikšana, izmantojot internetu
Uzņēmējiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem vienmēr interesējusi atgriezeniskā saite no klientiem, lai spētu uzlabot savus pakalpojumus. Lai uzzinātu sabiedrības vai konkrētas mērķauditorijas viedokli kādā jautājumā, var izmantot dažādas pētāmās metodes. Viena no populārākajām ir anketēšana globālajā tīmeklī. Interneta aptaujas ir aptaujas, kurās mērķauditorija tiek sasniegta caur internetu. Interneta aptaujas ir izstrādātas, veidojot savu programmnodrošinājumu datu ievākšanai un uzglabāšanai vai arī izmantojot kādu no aptauju platformām. Interneta aptaujas veikšanu var uzticēt pētījumu aģentūrām. No tā galvenokārt arī ir atkarīgs, kā tiek sasniegti potenciālie respondenti. Aptauju uzaicinājumi nereti parādās sociālajos tīklos vai citās bieži apmeklētās interneta vietnēs. Šīs interneta vietnes bieži tiek izvēlētas tieši pēc aptaujas tēmas un rakstura, lai sasniegtu tieši nepieciešamo mērķauditoriju.
Kas nosaka Latvijas Pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?
Pēdējo gadu laikā finanšu resursu izlietojumam vietējās pašvaldībās bijusi pievērsta pastiprināta politikas veidotāju un pētnieku uzmanība. Zinātniskā literatūra nesniedz viennozīmīgas atbildes par labu pašvaldību centralizācijai vai decentralizācijai. Šajā pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. Proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās. Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs.