2007.gadā noslēdzās tiesas process pirmajā instancē, kurā valsts bija izvirzījusi prasību pret pašvaldības vadītāju par Ministru kabineta rīkojuma nepildīšanu. Spriedums satur plašu notikumu izklāstu un ir piemērs mēģinājumam atjaunot Latvijā izpildkomiteju iekārtu.

PSRS laikos valsts iestādes varēja dot tiešus rīkojumus pašvaldības amatpersonām. Šajā gadījumā MK bija devis rīkojumu pašvaldības domes priekšsēdētājam. Tai pat laikā tolaik spēkā esošā likumdošana šādu iespēju neparedzēja.

Eiropas vietējo pašvaldību harta pieļauj rīkojumu došanu publiskai personai - pašvaldībai (un arī tikai deleģētās kompetences jomā, ja pašvaldība īsteno valsts politiku un darbojas nacionālās varas vārdā), taču jebkura pašvaldības izpildvarai piederoša amatpersona ir atbildīga domei, bet nav atbildīga nevienai valsts amatpersonai par to, ka darbosies likuma robežās. Ja likums tiek pārkāpts, tad pastāv vairākas legālas pārraudzības sistēmas un dažādā veidā var iestāties atbildība. Latvijas likumos rīkojumu došana no valsts amatpersonu puses pašvaldības darbiniekiem nav paredzēta.

Procesa rezultāts - tiesas spriedums par labu A.Lembergam bija būtiska uzvara visām pašvaldībām, jo piebremzēja centralizācijas piekritēju centienus samazināt pašvaldībai piemītošās pamattiesības.

Publicētais spriedums var būt interesants pašvvaldības politiķiem un juristiem, jo tajā atspoguļoti dažādi domāšanas veidi, kas praksē sastopami pašvaldību tiesību jautājumos.

Māris Pūķis

Dr.oec. Sabiedrības vadības apakšnozarē

Kuldīgas rajona tiesas spriedums Grīnbergu lietā