Pēdējos divdesmit gados publiskās pārvaldes vadīšanā ir mainījušies gan teorētiskie uzstādījumi, gan arī praktiskais izpildījums publiskās pārvaldes darbā. Gan Jaunās publiskās vadības (angl. New Public Management) teorija, gan tai sekojošā Jaunās Publiskās Pārvaldības teorija (angl. New Public Governance) ir uzsvērušas publiskās pārvaldes organizāciju efektīvu un racionālu darbu, vienlaikus nodrošinot un pierādījumus balstītus lēmumus un rīcībpolitikas.

Šī pētījuma mērķis ir identificēt tādus datus, datu kopumu un pašvaldību vadīšanai piemērotus statistikas rādītājus, un kuru publikācija nav aizliegta, bet, kas vienlaikus, ļauj novērtēt lēmumus un praktisko rīcību pašvaldību autonomās kompetences jomā.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tiek izvirzīti šādi savstarpēji saistīti pētījuma uzdevumi:

  • Izvērtēt esošo situāciju attiecībā uz statistikas datu vākšanu, apkopošanu un pieejamību, apskatot gan dažādas datu bāzes, gan normatīvo bāzi statistikas datu vākšanai, apkopošanai un izplatīšanai.
  • Izvērtēt pašvaldību esošo darba praksi statistikas datu apkopošanā;
  • Identificēt pašvaldības vajadzības pēc statistiskas datiem, ņemot vērā pašvaldību nepieciešamību pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus pašvaldības attīstības veicināšanai un nodrošināšanai. Pastarpināti, tas nozīmē, ka pašvaldību darbību raksturojušiem datiem ir jābūt tādiem, kas ļauj pašvaldību sniegumu aplūkot gan savstarpēji salīdzinot pašvaldību sniegumu Latvijā, gan arī salīdzināt Latvijas pašvaldību sniegumu ar pašvaldībām citās valstīs.

Vienlaikus, šīm pētījumam ir vairāki pieņēmumi, kas tika pārbaudīti pētījuma gaitā:

  • Esošā datu vākšanas un apkopošanas prakse ir veidojusies ilgākā laika periodā. Turklāt dažādo publiskās pārvaldes sistēmas, iestāžu rīcībpolitiku reformu gaitā statistikas datu vākšanas un apkopošanas pēctecība nav bijusi svarīga, kā rezultātā ir veidojusies sadrumstalota datu vākšanas prakse vai arī datu vākšanas praksi ir ietekmējušās reformu gaitā neizvērtētās aktivitātes.
  • Jebkurai piedāvātajai datu vākšanas un apkopošanas sistēmai pašvaldību vadīšanai ir jābūt ērtai un ar minimālu administratīvo slogu pašvaldībām.
  • Ņemot vērā faktoru, ka neviena pašvaldība nestrādā izolēti no citām pašvaldībām, jebkuri ieteikumi par datu vākšanas organizāciju tiks balstīti pieejā “reiz jau savāktie dati atkārtoti netiek vākti”.
  • Datu vākšana, kas raksturo pašvaldības iekšējo vadīšanu un attīstību, ir atkarīga no pašvaldības stratēģiskajām prioritātēm, līdz ar to datu apjoms var variēt dažādās pašvaldībās un tādēļ nav iespējams veidot universālu, visām Latvijas pašvaldībām vienotu iekšējai vadīšanai nepieciešamo datu sarakstu.
  • Katra Latvijas pašvaldība ir unikāla no datu apjoma un kombinācijām, kas nepieciešamas to iekšējās attīstības vadīšanai, tādēļ decentralizētais modelis ir vispiemērotākais Latvijas situācijai.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, pētījumā tiek izmantotas šādas pētniecības metodes:

  • Līdz šim veikto pētījumu apskats un analīze;
  • Pašvaldību attīstības programmu analīze;
  • Starptautisko datu bāze analīze;
  • Normatīvo aktu apskats un analīze;
  • Vēlamo datu sistēmas modelējums kā paraugi, kādi iespējamie dati varētu tikt izmantoti pašvaldības iekšējia vadīšanai, ņemot vērā pašvaldības stratēģiskos mērķus.

Šis pētījums kopumā ir plānots kā rīcībpolitikas (angl. policy analysis) pētījums, kura mērķis ir sniegt uz praksi balstītu secinājumus un ieteikumus, kas būtu izmantojami rīcībpolitikas uzlabošanā. Tādējādi, šī pētījuma primārais uzdevums ir radīt zināšanu un informācijas kopumu, kas būtu izmantojams Latvijas pašvaldību praksē. Šajā pētījumā izklāstītie secinājumi izriet no tās metodoloģijas, kas tika pielietota pētījumā gaitā. Attiecīgi, izmantojot citas pētniecības metodes ir iespējams nonākt pie citiem secinājumiem nekā tiem, kas izklāstīti šajā pētījumā.

Lejupielādēt pētījumu "Vietējās pašvaldības vadīšanai nepieciešamie statistikas rādītāji" PDF versijā

Lejupielādēt pētījumu "Vietējās pašvaldības vadīšanai nepieciešamie statistikas rādītāji" WORD versijā 

Pielikumi PDF failā

Pielikumi WORD failā