Lai nodrošinātu iespēju veidot pārskatus par Valsts budžeta un ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības t.sk. Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu, kā arī nodrošināt iespējas analizēt šo informāciju pašvaldību griezumā 2013.gadā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apkopoja visu centralizēti pieejamo informāciju par:
- Valsts budžeta ieguldījumiem 1995.-2013.gados pašvaldību investīciju projektos;
- Ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, ieguldījumiem 2000.-2013.gados pašvaldību investīciju projektos.
Tā kā centralizēti nebija pieejama informācija par valsts budžeta un ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. ES fondu, ieguldījumiem 1995.-2000.gados, LPS lūdza informāciju no atbildīgām nozaru ministrijām, kā arī pēc tam datus precizēja ar informāciju no likuma par valsts budžetu.
Pēc sākotnējās datu ievades LPS lūdza pašvaldības pārbaudīt un precizēt centralizēti savākto informāciju. Papildus iepriekš apkopotiem datiem, balstoties uz pašvaldību iesūtīto informāciju, projektu saraksts tika papildināts ar 2013.gadā uzsāktiem pašvaldību investīciju projektiem (kuri nav nodoti ekspluatācijā).
LPS iniciatīvas mērķis
ir apkopot informāciju par katras pašvaldības teritorijā veiktajiem valsts budžeta un neatmaksājamās ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, ieguldījumiem, kas realizēti ar pašvaldību, pašvaldību iestāžu un pašvaldību kapitālsabiedrību investīciju projektiem. Lūdzot pašvaldībām precizēt informāciju, tika uzsvērts, ka apkopotajā informācijā nav jāiekļauj pašvaldības vai pašvaldību iestāžu vai pašvaldību kapitālsabiedrību līdzfinansējums projektu īstenošanā.
Nākotnē būtu lietderīgi apkopot pilnīgi visu valsts budžeta un neatmaksājamās ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, ieguldījumus katras pašvaldības teritorijā, jo tā būtu iespējams raksturot, piemēram, infrastruktūras stāvokli, investīciju vidi un uzņēmējdarbības infrastruktūru. Tomēr kā apliecināja jau savāktā informācija - datu ieguve pirms 2000.gada ir ļoti problemātiska.
Iemesli LPS iniciatīvai
Dažādos gados dēļ ļoti dažādiem iemesliem ir bijuši ļoti dažādi valsts budžeta, valsts investīciju programmas, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieguldījumu mērķi, ieguldījumu principi dažādās Latvijas teritorijās. Šie ieguldījumi nenoliedzami lielākā vai mazākā mērā ir atstājuši ietekmi ne tikai uz infrastruktūras (šī vārda visplašākajā nozīmē) stāvokli konkrētās teritorijās, bet arī uz pašvaldības attīstību, tās potenciālajiem un pieejamajiem resursiem. LPS secina, ka precīzāka izvērtējuma veikšanu līdz šim ir apgrūtinājusi ārkārtīgi lielā informācijas fragmentētība un bieži arī tās trūkums.
Par valsts un pašvaldību investīciju efektivitātes galveno kritēriju bieži vien izvirza nosacījumu – vai tās veicina ekonomiskās aktivitātes, privāto investīciju un produktivitātes pieaugumu. Tomēr praksē ne vienmēr publisko investīciju apjoma pieaugums rada proporcionālu izaugsmes un produktivitātes palielinājumu. Lai noteiktu investīciju efektivitāti, ir jāsalīdzina sabiedriskās izmaksas ar sabiedriskiem ieguvumiem, kur mikrolīmenī, izvērtējot atsevišķus investīciju projektus, tas ir iespējams, tad makrolīmenī, nosakot efektivitāti visām valsts un pašvaldību investīcijām, salīdzinot tās pa nozarēm vai ar alternatīvajiem izdevumiem, ir redzams, ka trūkst atbilstošas informācijas par visiem finanšu avotiem, lai noteiktu katras pašvaldības ekonomiskos un sabiedriskos ieguvumus. Investīciju apjoms un sektors pašvaldību ekonomiskajā attīstība ir ļoti svarīgs rādītājs, jo investīcijas ir tās kas bieži ietekmē uzņēmēju lēmumus investēt konkrētā teritorijā vai vietēja uzņēmēja gadījumā attīstīt savu biznesu. LPS cer, ka apkopotā informācija varētu būt pirmais solis tālākas analīzes vai izvērtējuma veikšanā.
Datu vākšanas un precizēšanas pieeja
Datu vākšanas pamatā ir nepieciešamība noskaidrotu, cik daudz investīcijukatrā no pašvaldībām ir ienākušas sākot ar 1995.gadu.
LPS centralizēti apkopoja datus no sekojošiem avotiem un politikas iniciatīvām, lūdzot pašvaldības precizēt un papildināt apkopotos datus:
- No 1995.gada - valdības finansiāls atbalsts pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, paredzot mērķdotācijas investīcijām;
- No 2001.gada - vides aizsardzības sektora pašvaldību projektu īstenošana, pieejami finanšu līdzekļi no ISPA programmas (2000.-2004.gada 1.maijam – Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments ISPA) tāpat tiek realizēta aktivitāte, kas vērsta uz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem;
- No 2000.gada - pašvaldībām pieejams finansiālais atbalsts strukturālām reformām lauksaimniecības un lauku attīstībai SAPARD (Special Action Programme for Agriculture and Rural Development);
- No 2004.gada - Valsts investīciju programmas (VIP) sastāvdaļu arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētie projekti. Lielākā daļa finansējuma investīcijām valsts budžetā bija plānotas kā priekšfinansējums un līdzfinansējums ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem;
- 2004.-2007.gada finansēšanas periodā - ES fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Kohēzijas fonds (KF)), ieskaitot ES programmu palielinājumus;
- 2007.–2013. gada finansēšanas periodā - ES fondi (ERAF, ESF un KF), pašvaldībās;
- Latvijas Šveices programma - Latvijas Šveices sadarbības programma pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību, iestāžu investīciju projektiem;
- INTERREG IVC - Starpreģionu sadarbības programmas, kas ir viena no Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;
- INTERREG IV A – Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IVA pārrobežu sadarbības programma;
- INTERREG III B - Baltijas jūras reģiona Kaimiņattiecību programma, kas ir viena no Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;
- URBACT II - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija administrētā Pilsētvides attīstības programma;
- BSR - Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma ir viena no Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;
- Igaunijas-Krievijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gada ES struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmā;
- Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadā ES struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmā;
- RAPLM Reforma nauda - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija administrētā pašvaldības Reformu nauda;
- PB – Pasaules Bankas aizdevums, kas pārstrukturēts kā grants izglītības iestādēm;
- EEZ/NFI - Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grants (dažās pašvaldībās lietots kā EEZ / Norvēģijas finanšu instruments;
- LEADER – Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta administrēta lauku attīstības programma;
- ELFLA - Zemkopības ministrijas, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;
- EZF - Zemkopības ministrijas, Eiropas Zivsaimniecības fonds;
- Phare - ES PHARE programma;
- ZVFI - Zemkopības ministrijas , zivsaimniecības vadības un finanšu instruments;
- ELVGF - Zemkopības ministrijas Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds;
- KPFI - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija administrētais Klimata pārmaiņu finanšu instruments;
- ENPI - Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma;
- KPFI - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija administrētais Klimata pārmaiņu finanšu instruments;
- NEFCO - Nordic Environment Finance Corporation;
- Citi avoti - Town Twinning, Comenius, Leonardo da Vinči, Ziemeļu Ministru Padomes grantu programma NordPlus, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija"; Grundtvig;
Ierobežojumi
Savāktie dati par ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. ES fondu, ieguldījumiem 1995.-2000.gados ir ar vislielāko neprecizitāti, jo to ieguve nebija iespējama centralizēti un pašvaldību iespējas šo informāciju apkopot bija ierobežotas ne tikai ar to realizācijas gadu vēsturiskumu, bet arī dēļ tā, ka ļoti daudzas pašvaldības tika apvienotas lielajos novados un apvienošanas brīdī vēsturiskās informācijas vienota apkopošana nevarēja būt prioritāte. Šo iemeslu dēļ daudzās pašvaldībās nav uzrādīti daudzi realizētie projekti, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka visām pašvaldībām pieejamie ārvalstu finanšu palīdzības apjomi 1995.- 2000.gados tomēr vērtējami kā ne tik būtiski, salīdzinot ar laika periodu pēc 2000.gada un jo īpaši pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.
Savāktie dati par Valsts budžeta ieguldījumiem, savukārt vērtējami kā ļoti ticami, jo būtiskākie ieguldījumi visos gados ir tikuši apstiprināti ar normatīvajiem aktiem, kas tika izmantoti informācijas centralizētā apkopšanā. Tomēr jāatzīst, ka gadu gaitā ir bijuši arī citi Valsts budžeta ieguldījumi, kuri nav atrodami normatīvajos aktos, bet par kuru eksistenci liecina valsts un pašvaldību budžetu pārskati. Šāda veida ieguldījumi apkopotajā informācijā ir iekļauti tikai tādā gadījumā, ja pati pašvaldība šo informāciju ir sniegusi.
Lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku informāciju, apkopojumā iekļautie dati tika nosūtīti katrai no 119 pašvaldībām, LPS ir paļāvusies uz pašvaldību iesniegtajiem precizējumiem. Katrai pašvaldībai nosūtītajā pavadvēstulē tika uzsvērts, ka atbildes nesaņemšanas gadījumā uzskatīsim, ka nosūtītā informācija ir korekta un var tikt izmantota datu analīzē. Jāuzsver, ka ļoti daudzas pašvaldības ir norādījušas, ka informācijas precizēšana par tik ilgu laika periodu ir bijusi apgrūtināta. Tomēr tikai viena pašvaldība ir iebildusi pret jau apkopotās informācijas tālāku iespējamu izmantošanu pašvaldību savstarpējā salīdzināšanā.
Lai arī informācijas apkopošanā kā mērķis tika uzstādīts ieguldījumu fiziskajā infrastruktūrā (šī vārda plašākajā nozīmē) vākšana, tomēr tā kā centralizēti savāktajā informācijā par ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, ieguldījumiem 2000.-2013.gados pašvaldību investīciju projektos virkne valsts institūciju uzrādīja projektus, kuri ļoti, iespējams, nav ieguldījumi fiziskajā infrastruktūrā, tomēr LPS paļāvās uz pašvaldību sniegto informāciju un šo informāciju nav izslēdzis. Apkopojot pašvaldību sniegtos precizējumus, nākas secināt, ka daudzas pašvaldības ir ļoti precīzi papildinājušas savu realizēto projektu sarakstus ar vēl citiem projektiem, kur dažos gadījumos nākas secināt, ka šie projekti nav ieguldījumi fiziskajā infrastruktūrā. Šie projekti nav izslēgti no kopējās listes aiz apsvēruma, ka lielāks informācijas apjoms vienmēr ir noderīgāks, un publiskojot pilnīgi visu pašvaldību iesniegto un precizēto projektu sarakstu katram šīs informācijas tālākam lietotājam pašam ir iespējamība iedziļināties informācijas detaļās.
Tā kā ieguldījumi absolūtos ciparos ir tikai viens no raksturlielumiem, lai uzsāktu un iedrošinātu šīs apkopotās informācijas tālāku lietošanu, kā cerot uz tās tālāku precizēšanu un pilnveidošanu, LPS ir veikusi ieguldījumu robustu salīdzinājumu starp pašvaldībām, kā salīdzinājumiem izvēloties ieguldījumu atspoguļošanu uz vienu konkrētās pašvaldības platības kvadrātkilometru (Statistikas pārvaldes dati), kā arī ieguldījumu atspoguļošanu uz vienu konkrētās pašvaldības iedzīvotāju, iedzīvotāju skaitam izvēloties skaitu 2013.gada sākumā (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, kas izmantoti 2014.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā).
Latvijas Bankas oficiālais eiro kurss pret latu: 1 EUR = 0.702804 LVL
Lejupielādēt oficiālo Latvijas Pašvaldību savienības apkopojumu par valsts budžeta un ārvalstu neatmaksājamās finanšu palīdzības, t.sk. Eiropas Savienības fondu, projektu ieguldījumu pašvaldībās 1995.-2013.gados.
Pielikumi
Kartogrāfiskie materiāli
Pārrēķināts EUR valūtā un noapaļots līdz veselam skaitlim.
Atbildīgais par datiem: Zane Zvaigzne