Meklēšanas rezultāti

1. Informatīvais ziņojums par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs

   Informatīvais ziņojums “Par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs” apkopo pašreizējo situāciju no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, apraksta tiesisko ietvaru, esošās atbalsta sistēmas un pāreju izaicinājumus starp izglītības...

2. Vardarbības (bullying) mazināšana – no riska uz noturību (resilience

   Bowes (2025) aicina pārorientēt pretmobinga darbu no riska mazināšanas uz noturības (resilience) veidošanu, mērķējot aizsargfaktorus vairākos līmeņos (indivīds–ģimene–skola–kopiena) un skatot mobingu kā grupas normu un attiecību problēmu, nevis tikai...

3. Mākslīgā intelekta ietekme mācīšanās procesam

   Šis pētījums analizē AI ietekmi uz kognitīvajiem mācīšanās procesiem un mācību rezultātiem, izmantojot ISAR modeli (Inversion, Substitution, Augmentation, Redefinition). Vai AI uzlabo prasmes? Daļēji. Ietekme ir atkarīga no ieviešanas veida. Galvenie...

4. Viedtālruņu izmantošana skolas laikā ASV jauniešu vidū

   Pētījums analizē, cik daudz skolēni izmanto telefonus skolas laikā, izmantojot objektīvus datus no ierīču aktivitātes uzraudzības aplikācijas. Galvenie secinājumi Skolēni dienā skolas laikā lieto telefonu vidēji 43 minūtes, biežāk sociālo tīklu...

5. STEM pieejamība un reģionālās nevienlīdzības vidusskolā (Latvija)

   Kāpēc svarīgi Latvijai: Pētījums ar bagātīgiem GIS un administratīvajiem datiem parāda, ka lauku un mazapdzīvotās teritorijās pieeja STEM programmām ir būtiski sliktāka; turklāt sociālekonomiskais statuss ietekmē gan piekļuvi, gan eksāmenu rezultātus....

6. Skolu līderu autonomija – ko rāda pasaules pētījumu kopbilde

   Sistemātisks 113 pētījumu pārskats par to, cik lielā mērā direktori un citi skolu vadītāji var pieņemt patstāvīgus lēmumus – par mācību saturu, organizāciju, personālu, budžetu u. c. Autori rāda, ka visā pasaulē notiek decentralizācija, bet vienlaikus...

7. Kompetencēs balstītās reformas – sistēmisks pārskats

   Tahirsylaj & Sundberg (2025) veic sistemātisku 1997–2022. gada pētījumu kartējumu par kompetencēs balstītās izglītības (CBE) un kompetencēs balstīto mācību saturu (CBC) kā “ceļojošām politikām”, parādot, kā transnacionālie impulsi (piem., ES/OECD...

8. Pētījums "Faktori, kas ietekmē akadēmisko sasniegumu atšķirības pilsētu un lauku skolēnu vidū izglītībā"

   Šis 2025. gada pētījums pēta, kāpēc pilsētu skolēni bieži mācās labāk nekā lauku skolēni. Pētījums balstās uz literatūras apskatu un īpaši aplūko situāciju Ķīnā, kur šī plaisa ir izteikta. Tas apkopo dažādus iepriekšējos pētījumus un skaidro, kā...

9. Izglītības sasniegumu salīdzinošā analīze lauku un pilsētu kopienās Indijā

   Šis 2025. gada pētījums salīdzina izglītības sasniegumus lauku un pilsētu reģionos Indijā. Tas izmanto valsts līmeņa statistiku, lai parādītu, kā bērnu izredzes iegūt kvalitatīvu izglītību ir cieši saistītas ar dzīvesvietu. Galvenie atklājumi Pilsētu...

10. Izglītības resursu un akadēmisko rezultātu atšķirības starp pilsētu un lauku skolām Anglijā

    Šis Educational Studies žurnālā 2025. gadā publicētais pētījums analizē izglītības nevienlīdzību Anglijā starp pilsētu un lauku skolām, izmantojot datus no TIMSS 2019 par 8. klases skolēniem. Pētījuma mērķis bija novērtēt, vai lauku skolām attīstītā...

11. Vispārējās un profesionālās izglītības iestādes un to paramteri par 2024./2025. mācību gadu

    Latvijas izglītības sistēma turpina mainīties, un, lai nodrošinātu pārskatāmu un aktuālu informāciju par vispārējās izglītības iestādēm, esam izveidojuši jaunu kartogrāfisko materiālu par 2024./2025. mācību gadu. Pagājušajā gadā izstrādātā karte jau...

12. Skolu slēgšanas ietekme uz lauku kopienām Kanādā

    Šis pētījums par skolu slēgšanas ietekmi uz lauku kopienām Kanādā izceļ vairākus vairākas negatīvas ietekmes. Ekonomiskā ietekme: Skolu slēgšana negatīvi ietekmē vietējo ekonomiku, samazinot nodarbinātības iespējas un vietējo uzņēmumu ienākumus....

13. Finansēšanas modelis - programma skolā

    Finansēšanas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas īstenošanas izmaksām. Finansēšanas modelis “Programma skolā” (turpmāk...

14. Vispārējās izglītības iestādes un to parametri par 2023./2024. mācību gadu

    2023. gada 21. novembrī IZM izstrādātais informatīvais ziņojums “KOMPLEKSI RISINĀJUMI AUGSTVĒRTĪGAI IZGLĪTĪBAS NODROŠINĀŠANAI VISPĀRĒJĀ PAMATA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBĀ: ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBAS EKOSISTĒMA UN EFEKTĪVS FINANSĒŠANAS MODELIS” tika pieņemts...

15. Kvantitatīvi kritēriji ilgtspējīga skolu tīkla izveidei

    Lai veiktu korektu teritoriālu datu ievākšanu apstrādi un salīdzināšanu, ir nepieciešama teritorijas klasifikācija. Tāpēc EUROSTAT ir izstrādājusi metodoloģiju, kā noteikt pilsētas, piepilsētas, lauku teritorijas ar mērķi, lai tās varētu starptautiski...

16. Valsts ieņēmumu dienesta statistikas dati par pašvaldībām no 2021. gada jūnija līdz 2023. gada februārim

    Valsts ieņēmumu dienests paziņoja, ka, pārejot uz Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platformu 2022. gada rudenī pārstās apkopot un publicēt statistikas datu par pašvaldībām. Lai nezaudētu jau apkopotos datus, Latvijas Pašvaldību...

17. Izglītības iestāžu raksturojošie lielumi

    Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana tiek uztverta kā karsta tēma, ne tikai tāpēc, ka tas skar IZM izdevumus pedagogu algām, bet arī pašvaldību izdevumus pedagogu piemaksām, iestāžu un infrastruktūras uzturēšanās izmaksas, kā arī skolēnu pārvadājumu un...

18. Valsts ieņēmumu dienesta statistikas dati par pašvaldībām no 2016. gada līdz 2021. gada maijam

    Valsts ieņēmumu dienests paziņoja, ka, pārejot uz Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platformu 2022. gada rudenī pārstās apkopot un publicēt statistikas datu par pašvaldībām. Lai nezaudētu jau apkopotos datus, Latvijas Pašvaldību...

19. Informatīvais ziņojums par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu

    Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību[1] vispārējās izglītības jomā viens no prioritārajiem darbības virzieniem ir izglītības kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja. Attiecīgi Valdības rīcības plāna[2] 122.1....

20. Informatīvais ziņojums par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu

    Noslēdzot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIZDA) pieteiktā pedagogu beztermiņa streika izlīgšanas komisijas darbu un noslēdzoties trīspusējām sarunām ar Valdības pārstāvjiem no vienas puses un LIZDA un Latvijas Brīvo...