18.septembrī Valmierā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Mājokļu politikas tīkla sanāksme diskusija par tēmu “Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs”. Sanāksmi atklāja, kā arī tajā piedalījās Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, daloties Valmieras pieredzē īres namu attīstībā. Diskusijā tika uzsvērts, ka ekonomiskais pamats pašvaldībās nav tikai finanses, bet arī manta. Pašvaldības iejaukšanās vēlamais apjoms ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. Šie apstākļi ir atšķirīgi dažādās pašvaldībās un dažādos periodos. Savukārt diskusijas otrajā daļā diskutēja, kā nodrošināt mājokļu pieejamību, kādai jābūt mājokļu politikai pašvaldībās, lai piesaistītu labi izglītotus un prasmīgus cilvēkresursus, kā arī noturētu jau esošos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kādai jābūt valsts politikai, lai stimulētu mājokļu tirgu. Sanāksme bija plaši apmeklēta no pašvaldību pārstāvju puses, kas ir saistīt ar šī jautājuma aktualitāti. Nav noslēpums, ka neattīstītais mājokļu tirgus jūtami kavē valsts attīstību. “Šīs tīkla sanāksmes ir laba platforma, kur mācīties salīdzinot vienam no otra.” Pauda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, atklājot sanāksmi.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis savā prezentācijā plaši apskatīja kompetenču dalījumu uzņēmējdarbībā starp privāto sektoru, pašvaldību, valsti, Eiropas Savienību un globālajām varām, kā arī prezentēja anketas “Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs” rezultātus. “Mājokļu un infrastruktūras politikas attīstīšanas cikls ietver šādus soļus: esošā un potenciālā pieprasījuma izvērtējams; vietas un potenciālā klientu loka izvēle; zemes iegāde, ja tas ir nepieciešams; sabiedroto izvēle; infrastruktūras izbūve un mājokļu celtniecība, visbeidzot, zemes un mājokļu izīrēšana, iznomāšana un pārdošana. Svarīgi, lai šajā procesā netiek izdota pārāk liels finansējums, kas vēlāk var tikt uzskatīts par izšķērdēšanu. No anketas rezultātiem ir jūtama zināma gatavība no pašvaldību puses darboties stratēģiskā mērķa virzienā – kā attīstīt sociālekonomisko situāciju savā teritorijā. Nepārprotami ir gaidāmi arī riski, tālab vajadzētu septiņas reizes nomērīt un vienu reizi nogriezt, taču ir skaidrs, ka dzīvojamais fonda situācija strauji pasliktinās, kad tas notiks neatgriezeniski, tad pašvaldībām pārmetīs bezdarbību,” tā Māris Pūķis. Sīkāka informācija prezentācijā.
Jelgavas pilsētas priekšsēdētāja vietnieks, LPS Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods uzsvēra, ka, ja vēlamies izveidot pieejamus īres dzīvokļus, tad bez vismaz 30% liela atbalsta no valsts to būs gandrīz neiespējami izdarīt.
Savukārt SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš pauda pārliecību, ka būtu nepieciešams būvēt jaunas mājas, nevis renovēt vecās, jo praksē ir atklājušās milzu nepilnības, renovējot veco dzīvojamo fondu, kas rezultējas ar lieliem izdevumiem. Smiltenes pašvaldībā jau tagad no uzņēmēju un uzņēmumu darbinieku puses ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Jaunu īres mājokļu būvniecība, pēc Aigara Vīvuliņa domām, nebūtu tirgus kropļošana, jo, piemēram, Smiltenē nav piedāvājumā neviens īres dzīvoklis.
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens sniedza ieskatu Liepājas pilsētas pašvaldības līdzdalība namīpašuma sakārtošanā un problēmas risinājumā. Liepājā ar pašvaldības līdzfinansējumu ir renovētas 132 mājas sešos gados. Veiksmīgas prakses piemērs ir, kad vienojās kopējā projektā sešu māju apsaimniekotāji, lai renovētu māju fasādes, savukārt, pašvaldība sakārto apkārtējās teritorijas – ietves, pagalmus, brauktuves, stāvlaukumus. Sīkāka informācija prezentācijā.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane savā prezentācijā pievērsās jautājumam par dažādu pašvaldību pieredzi, kā arī, kas būtu izdevīgāk – pirkt vai īrēt mājokli. Valstij ir ļoti daudz atbalsta instrumenti, taču viss ir atkarīgs no Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas politikas. Sīkāka informācija prezentācijā.
Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja, ka pašlaik visās pašvaldībās pats svarīgākais ir cilvēkresursu piesaistīšana, kurā viens no svarīgākiem instrumentiem ir mājokļu jautājums Ne visās pašvaldībās ir piemērots modelis jaunu īres namu celtniecība, vairākās pašvaldībās tomēr dod priekšroku esošā dzīvojamā fonda renovācijā. Citviet īres mājokļi ir pieejami, taču cenas ir nesamērīgi augstas. Kā arī jaunu māju būvniecība jebkurā gadījumā nevar būt atrauta no vietējās jau esošās infrastruktūras, tālab nevar teikt, ka visā Latvijā derētu vienots īres namu būvniecības standarts. Pašvaldībām jāskatās kompleksi, cienot savu infrastruktūru. Savukārt Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks pauda, ka “jāņem vērā arī augošā modernās sabiedrības tendence būt mobiliem dzīvesvietas izvēlē, kas automātiski nozīmē, ka ir iedzīvotāji, kas dod priekšroku īrētam mājoklim”. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis sniedzot savu prezentāciju informēja, ka dzīvojamā fonda deficīts pieaugs, ja nekas netiks darīts.
Noslēdzot diskusiju, LPS padomnieks Aino Salmiņš savā prezentācijā par mājokļu pieejamību pievērsās iespējamiem uzstādījumiem mājokļu politikā. No LPS viedokļa ir nozīmīgi esošā dzīvojamā fonda saglabāšana; jauna dzīvojamā fonda attīstība; papildus atbalsta mehānismu ieviešana ģimenēm ar bērniem mājokļa pieejamības nodrošināšanā; atteikšanās no pārlieku sīka reglamentējuma Palīdzības likumā, nodrošināt solidāru valsts un pašvaldību atbildību un finansējumu; vienošanās ar valdību par finansēšanas modeļiem un avotiem mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai ilgtermiņā. Kā arī nepieciešama nacionāla programma ilgtermiņa īres dzīvojamā fonda attīstībai un jāpārskata valsts garantiju mehānisms pašvaldību kapitālsabiedrībām. Atsevišķa sadaļa, kas kopīgi skatāma ar LPS Veselības un sociālo komiteju ir sociālās mājas un dzīvokļi, kā arī ar deinstitucionalizāciju saistītā problemātika - grupu dzīvokļi. Neapstrīdams fakts ir, ka nepieciešama elastīga pieeja mājokļu politikas veidošana pašvaldībās, kas jau diskusijas gaitā vairākkārt izskanēja no pašvaldību pārstāvjiem.