Pētījuma “Pašvaldības iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību” mērķis ir sniegt ieskatu par likumīgām iespējām pašvaldībām īstenot noteiktu uzņēmēju grupu vai noteiktu darbaspēka sastāvdaļu atbalstu vietējām attīstības prioritātēm. Pētījums iecerēts kā palīgs pašvaldībām sniedzot argumentētu pamatojumu iesaistoties uzņēmējdarbībā tirgus nepilnību mazināšanai un savu komercsabiedrību efektīvai, adekvātai un pašvaldības politiskajiem mērķiem atbilstošai stratēģiju izstrādei.
Pētījums palīdz pašvaldībām izvērtēt situāciju noteiktā sociāli ekonomisko aktivitāšu jomā un konstatēt tirgus nepilnības vai valdības nepilnības situācijas. Konstatējot tirgus nepilnības gadījumu, pašvaldībai jāizvēlas viens no vairākiem iespējamajiem risinājumiem tirgus nepilnības ietekmes mazināšanai.
- Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, pētījumā:
Sniegts pārskats par pašvaldību lomu vietējās ekonomikas attīstībā un analizētas Latvijas pašvaldību pieejas un instrumenti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā veicot arī Latvijas pašvaldību aptauju par to izmantotajiem atbalsta instrumentiem, kā arī vērtējumiem attiecībā uz pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. - Izstrādāti četri vietējās ekonomikas attīstības skatu punkti, kas ņem vērā pašvaldību ekonomiskās un sociālās attīstības vērtības, kā arī to tirgus potenciālu.
- Sniegts pārskats par to, kādas ir globālā tirgus, Eiropas tirgus, nacionālā tirgus un vietējā tirgus nepilnības, kas pamato pašvaldības iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Pētījumā izvērtētas arī galvenās centrālās valdības nepilnības (central government failure - angl.), kas pamato pašvaldības iesaistīšanos vietējās ekonomikas atbalstā.
- Izstrādāts algoritms, kā izvēlēties regulēšanu, administrēšanu, pašvaldības uzņēmējdarbību, pašvaldības iepirkumu, uzņēmējdarbības veicināšanu u.c. risinājumus kā tirgus nepilnības novēršanas metodi. Vienlaikus piedāvāta arī metodika ekonomiskā izdevīguma novērtēšanai vietējās ekonomikas veicināšanas pasākumiem.
- Sniegts pārskats par pašvaldību iespējām ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību no tiesiskā viedokļa.
- Sniegti priekšlikumi grozījumiem nacionālajā likumdošanā, kas atvieglotu iespējas pašvaldībai veicināt vietējo ekonomiku.
Lai sasniegtu pētījuma galveno mērķi - palīdzēt pašvaldībām izvērtēt situāciju noteiktā sociāli ekonomisko aktivitāšu jomā un konstatēt tirgus nepilnības vai valdības nepilnības situācijas, pēc algoritma izveides, tika nolemts papildināt pētījuma empīrisko bāzi, veicot pašvaldību aptauju un padziļināti apskatot pašvaldību esošās pieejas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā.
Aptaujā noskaidrots, ka vairākums pašvaldību regulāri un bieži izmanto publisko iepirkumu kā uzņēmējdarbības atbalsta veidu (76%). Tāpat gandrīz tikpat daudz pašvaldību regulāri un bieži investēja infrastruktūras attīstībā. Aptuveni 62% no aptaujātām pašvaldībām izmantoja pašvaldības saistošos noteikumus, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Aptuveni 36% aptaujāto pašvaldību veica izglītojošus pasākumus uzņēmēju kompetenču paaugstināšanai, 30% veica mārketinga aktivitātes, 27% bieži izmantoja iespēju piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides, savukārt 18% bija atbalstījušas sociālo uzņēmējdarbību.
Vairākums pašvaldību atzina, ka vietējās ekonomikas attīstību viņiem traucē sekmēt finanšu līdzekļu trūkums. Jāpiebilst arī, ka uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldības ir ļoti atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. 35% atbildējušo pašvaldību kā iemeslu, kurš traucē pilnvērtīgi ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību, ir norādījuši ģeogrāfisko novietojumu. Tā kā atrašanās vietu nav iespējams mainīt, tad katrā pašvaldībā ir jāizvērtē, kā visefektīgāk var izmantot atrašanās vietu, lai no tās vairotu vietējās ekonomikas attīstību, atbalstot tādas komercdarbības nozares, kurās var izmantot priekšrocības kādas ir konkrētajā vietā, piem., Kuldīgas novada pašvaldība iespējas saskata tūrisma nozares attīstībā, salīdzinājumā ar Cēsu pilsētu- attālumu no Rīgas uzskata kā priekšrocību (Strazdiņa 2016). 29,7% ir norādījuši uz esošo normatīvo regulējumu kā iemeslu vietējās ekonomikas attīstībai, biežāk minot Iepirkumu likumu, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojuma ierobežojumus u.c. faktorus.
Pašvaldību aptaujā iegūtie viedokļi par pašvaldību līdzdalību vietējās ekonomikas sekmēšanā dalās. Aptaujāto pašvaldību pārstāvju vidū nebija vienots viedoklis par to, vai pašvaldībās iepirkumos būtu jādod priekšroka vietējam komersantam/saimnieciskās darbības veicējam, pat ja tā piedāvājums ir dārgāks. Viedoklis bija dalīts arī jautājumā par to, vai pašvaldības iesaistoties uzņēmējdarbībā, veidojot un dibinot aģentūras un kapitālsabiedrības, sekmē vietējās ekonomikas attīstību vai rada šķēršļus, saasina konkurenci privātajam sektoram. Ir vērojamas atšķirības starp esošo situāciju un vēlamo situāciju, kādās nozarēs vajadzētu darboties kapitālsabiedrībām, piemēram, medicīnas nozarē 2013.g. ir bijušas 74 kapitālsabiedrības, bet tieši veselības nozare pašvaldību aptaujā (2016) ieņem trešo vietu starp nozarēm, kurās pēc pašvaldību pārstāvju viedokļiem nevajadzētu veidot kapitālsabiedrības. Tas liecina, ka pašvaldību vidū nav konsensa par to, kā vislabāk rīkoties tirgus nepilnību gadījumā un tieši tādēļ ir nepieciešams algoritms, kas palīdzētu pašvaldībām veikt pamatotu situācijas un iespējamo rīcību (intervenču) izvērtējumu, lai intensīvāk iesaistītos uzņēmējdarbībā, vai arī gluži otrādi – sekmīga tirgus risinājuma gadījumā, uzticētu šo lomu privātajam sektoram.
Tirgus nepilnības veidojas situācijās, kurās pastāv neefektīvs cenu mehānisms, nepilnīga informācija tirgus dalībniekiem vai neskaidras īpašumtiesības. Gan neefektīva cenu mehānisma, gan arī nepilnīgas informācijas gadījumā pašvaldībai ir zināmas iespējas ietekmēt gan tirgus piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi. Pašvaldības attīstības stratēģija, kā arī ekonomiskā stabilitāte un politiskais klimats lielā mērā ietekmē instrumentu izvēli uzņēmējdarbības veicināšanai pie noteikuma, ka jebkura valsts vai pašvaldības iejaukšanās tirgus mehānismā attaisnojama tikai tādā gadījumā, ja iejaukšanas rezultātā radītie ieguvumi būs lielāki par izmaksām, kas radīsies, pašvaldībai īstenojot izvēlēto pasākumu. “Ja pašvaldība ar savām darbībām nokauj uzņēmējdarbību, tad tajā teritorijā būs tikai pašvaldība un neviens uzņēmums” (citāts no intervijas 2016).
Algoritma pirmais solis ir tirgus nepilnību konstatēšana, kurā tiek noskaidrots, vai tirgū pastāv būtiskas tirgus nepilnības. Otrajā algoritma solī tirgus nepilnības tiek precizētas, noskaidrojot kādas ir pašreizējās tirgus un/vai regulatīvās nepilnības konkrētajā nozarē un kā tās iespējams novērst. Trešajā solī tiek izvērtētas pašvaldības darbību (intervenču) izmaksas un ieguvumi. Ceturtajā solī tiek izvērtēta izvēlēto intervenču efektivitāte.
Vadoties no pētījumā piedāvātiem kontroljautājumiem katrā no algoritma soļiem, pašvaldība var izvēlēties četrus rīcības variantus. Pirmajā variantā pašvaldība var uzticēties privātajam tirgum zināmā mērā regulējot cenu. Otrajā veidot pašvaldības uzņēmumu – kapitālsabiedrību, trešajā variantā pakalpojumu nodrošināt pati, vai arī uzticoties brīvajam tirgum, ko regulē nodokļi.
Pētījuma autori uzsver, ka pašvaldībām būtu nepieciešams regulāri veikt uzņēmēju, iedzīvotāju aptaujas, kā arī analizēt teritorijas politisko un ekonomisko klimatu, jo iegūtie dati ļautu veikt pilnvērtīgu tirgus izvērtējumu un pamatojumu pašvaldības aktīvākai līdzdalībai vietējās ekonomikas attīstībā. Algoritms nespēs detalizēti paredzēt pašvaldības rīcības scenārijus, ja tiek ignorēts katras konkrētās pašvaldības attīstības konteksts. Tāpēc pētījumā modelēti arī pašvaldību iespējamie rīcību varianti darba tirgū, mājokļu un pakalpojumu tirgū.
Pašvaldības darbība vai bezdarbība tirgus nepilnības gadījumā, kā arī pašas tirgus nepilnības interpretācija būs lielā mērā atkarīga arī no pašvaldības sociālās un ekonomiskās orientācijas. Literatūrā par vietējās ekonomikas attīstību izdala arī dažādas pieejas vietējās ekonomikas attīstības politikā, izdalot atsevišķi uz uzņēmējdarbību vērstu pašvaldības pieeju, piemēram, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību (pro-business) vai uz nabadzības mazināšanu vērstu pieeju, piemēram, bezdarba samazināšanu (pro-poor). Lai īstenotu šīs pieejas, pašvaldībai arī jāapzinās vai brīvā tirgus mehānisms būtu piemērots konkrēto problēmu risināšanā. Gadījumos, kur privātā tirgus spēlētājiem pakalpojumus nodrošināt ir liels risks, jāapsver dažādas riska mazināšanas stratēģijas vai alternatīvās attīstības modeļi, t.sk. arī sociālā uzņēmējdarbība, dalīšanās ekonomikas risinājumi.
Pētījumā aprakstīti četras pašvaldību ekonomiskās orientācijas, jeb skatu punkti – izaugsmes pašvaldība, kurā tirgus pamatā spēj nodrošināt labumus pašvaldības iedzīvotājiem, eko pašvaldība, kura apzinās, ka strauja ekonomiskā attīstība ne vienmēr ir ilgtspējīga, tāpēc cenšas mērķtiecīgi pārstrukturēt savu ekonomiku, stratēģiski piesaistot pārmaiņām nepieciešamās investīcijas, zināšanas un cilvēkresursus. Līdzīgu pieeju izvēlas arī t.s. projektu pašvaldība, kura mērķtiecīgi izvēlas vienu jomu, teritoriju, projektu vai nozari, kuru attīstīt. Tomēr atšķirībā no eko pašvaldības tās iespējas un resursi attīstībai ir ierobežoti. Arī alternatīvās pašvaldības attīstību ierobežo nepietiekamie resursi. Tomēr atšķirībā no projektu pašvaldības, alternatīvā pašvaldība par svarīgāko neuzskata ekonomiskās izaugsmes sasniegšanu, bet gan sociālā miera un vides ilgtspējas nodrošināšanu.
Tirgus nepilnību novēršanai katram pašvaldības ekonomiskās orientācijas veidam ir pakārtoti noteikti instrumenti. Visās ekonomiskajās orientācijās pašvaldības tieši vai netieši iesaistīsies darba tirgus nepilnību mazināšanā, izmantos pilnīgas vai daļējas subsīdijas, kas var izpausties kā atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, palīdzība pamatlīdzekļu iegādē vai subsidēta sociālā uzņēmējdarbība. Publiskās-privātās partnerības (PPP) izmantošana būs raksturīgāka projektu pašvaldībai, regulācija - eko pašvaldībai, bet kapitālsabiedrību veidošana - alternatīvajai pašvaldībai.
Līdzās pašvaldību empīriskajam apskatam, tika veikta arī ar uzņēmējdarbību pašvaldībās saistītā tiesiskā ietvara analīze, kurā aplūkoti piemēri par pašvaldības tiesībām būvēt īres dzīvokļa ēkas, dibināt kapitālsabiedrību industriālās teritorijas attīstībai, dibināt kapitālsabiedrību muižas atjaunošanai, pārdot pašvaldības minerālūdeni, apsaimniekot slēpošanas trasi, izveidot savu interneta mediju un izmantot teritorijā esošos dabas resursus.
Pētījumā secināts Pašvaldību kapitālsabiedrību pakalpojumi iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu, piemēram, siltumpiegādē ir pamatoti. Tomēr pašvaldību kapitālsabiedrībai jābūt savā veidā unikālai un jāatrodas tādējādi „ārpus konkurences” vai arī jāveic komercdarbība speciālās ekonomiskās zonas (degradētās teritorijas) revitalizēšanai.
Pētnieki secina, ka jāvienkāršo Publiskās un privātās partnerības (PPP) likums, kā arī jāievieš partnerības īstenošanas mehānisms. Apsveicama būtu pašvaldību tīkla izveide publiskās un privātās partnerības attīstībai (PPP projekti ir liela apmēra, tāpēc vēlama vairāku pašvaldību iesaiste) sadarbībā ar Publiskās un Privātās partnerības asociāciju un ekspertiem.
Nav iespējams atņemt Valsts kontrolei tiesības veikt pašvaldību revīzijas vai Konkurences padomei veikt uzraudzību. Vienlaikus, lai normatīvā līmenī uzlabotu preventīvo komunikāciju, rosinot likumos noteikt pašvaldību tiesības iegūt konsultatīvu viedokli no abām minētajām iestādēm, t.sk. par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu
Aizvien noteicošais faktors cilvēkresursu piesaistei ir darba vietas kvalitāte un ilgtspēja, darba samaksa un iespējas veiksmīgi apvienot darba un privāto dzīvi, ieskaitot pašvaldības atbalstu mājokļa jautājuma risināšanā. Tāpēc cilvēkresursu piesaistes jautājumā nepieciešams modernizēt likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, izveidojot kompleksu palīdzību jaunām ģimenēm un trūcīgiem iedzīvotājiem zemes/nekustamā īpašuma iegādē/lietošanā. Cilvēkresursu piesaistīšanu veicina drošas nodarbinātības formas, tomēr ar mērķi mainīt pieejamā darbaspēka struktūru izvēlētā virzienā var pielietot uz laiku arī citas nodarbinātības formas, piemēram, viens talantīgs eksperts tiek nodarbināts vairākās pašvaldībās (employee-sharing). Ieskats jaunās nodarbinātības formās iespējams arī rosinās pašvaldības pārvērtēt savu funkciju/pakakpojumu izpildes organizēšanu, lai mazinātu to izmaksas.
Pašvaldību, iedzīvotāju un uzņēmēju sadarbību varētu veicināt arī „domā digitāli” kultūras pilnveide, kā arī efektivitātes principa ievērošana „nekā lieka” un e-pārvaldes īstenošana. Nepieciešams attīstīt sadarbību ar izglītības iestādēm mūžizglītības un digitālo prasmju pilnveidošanai.
Pašvaldību tiesības un likumi ir ekonomikas un politikas spogulis, tāpēc ir nepieciešams situācijai atbilstošs un noderīgs tiesiskais atspulgs, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi reģionos, šobrīd ir nepieciešams „liktenīgais pavērsiens” pašvaldību izaugsmei.
Lejupielādēt pētījumu "Pašvaldības iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību" PDF formātā
Lejupielādēt pētījumu "Pašvaldības iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību" WORD formātā