Šobrīd Latvijā spēkā esošie tiesību akti neparedz pašvaldībām izstrādāt un pildīt vidēja termiņa budžetus. Līdz ar to, pieredze vidēja termiņa budžeta plānošanā, ieviešanā, mērīšanā un rezultātu novērtēšanā ir neliela. Tomēr lai pašvaldības varētu īstenot patstāvīgu attīstības politiku, ir nepieciešams šīs politikas īstenošanas instruments, t.i., vidēja termiņa budžets.
Šī pētījuma mērķis ir izstrādāt lietišķo zinātnisko pētījumu, kas piedāvā tādus risinājumus vidēja termiņa budžeta ieviešanai katrā atsevišķā pašvaldībā, kas piemēroti pašvaldību politiķiem ar dažādiem uzskatiem par vērtībām, ētikas principiem, sociālo un ekonomisko politiku.
Zinātniskā pētījuma izstrādē ir jāveic šādi uzdevumi:
- Sagatavot pārskatu par dažādās valstīs esošo vidēja termiņa budžetu veidošanas pieredzi, tai skaitā vidēja termiņa pašvaldību budžetiem
- Izstrādāt ieteikumus vidēja termiņa projektu budžetu procedūrām (projektu, programmu ietekmes budžetam)
- Izstrādāt ieteikumus budžeta organizācijai viena gada operacionālajā budžetā un vidēja termiņa attīstības budžetā, izstrādājot metodiku atskaitīšanās nodrošināšanai saskaņā ar Finanšu ministrijas viena gada budžeta prasībām
- Izstrādāt ieteikumus grozījumiem likumā “Par budžeta un finanšu vadību”, kas uzlabotu paredzamo mijiedarbību gan starp viena gada un vidēja termiņa budžetu, gan valsts un pašvaldību līmeņiem.
Lai sasniegtu pētījuma mērķi, pētījumā tiek izmantotas šādas pētniecības metodes:
- līdz šim veikto pētījumu apkopojums un analīze;
- normatīvo aktu apkopojums un analīze;
- intervijas, diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem;
- labākās pasaules prakses apkopojums un analīze.
Pētījuma 3.nodevums jeb noslēguma ziņojums sastāv no ievada, 9 nodaļām, pielikumiem.
Darba pirmā nodaļa veltīta vispārējiem budžeta aspektiem, uzsvaru liekot uz budžetu veidiem un budžeta termiņa variācijām. Otrajā nodaļā apkopota 11 valstu pieredze pašvaldību vidēja termiņa budžetēšanā, un šī nodaļa noslēdzas ar kopsavilkumu un secinājumiem par šo valstu pieredzi. Trešajā nodaļā sniegts ieskats Latvijas valsts budžeta struktūrā. Ceturtā nodaļa veltīta Latvijas pašvaldību budžetiem - sākumā raksturoti galvenie pašvaldību budžetu tehniskie aspekti, tad apskatīti kopējā pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu dinamika iepriekšējo sešu gadu periodā, turpinājumā analizēti divu pašvaldību – iemaksas veicējas PFIF un dotācijas no PFIF saņēmējas – budžeti, un nodaļas noslēgumā apskatīta pašvaldību budžetu vieta attīstības plānošanas kontekstā. Piektajā nodaļā ir raksturota vidēja termiņa plpānošanas nepieciešamība. Sestajā nodaļā nodaļā ir raksturota ES metdosikā bāzes vidēja termņa plānošanai. Septītajā nodaļā ir atspoguļoti pašvaldību budžetu veidi, izstrādes process un procedūras, kā arī sagatavoti priekšlikumi budžeta veidošanai un procedūrām. Astotajā nodaļā balstoties uz konstatētajām pretrunām un trūkumiem, ir sagatavoti ieteikumi grozījumiem likumā par Budžeta un finanšu vadību. Devītajā nodaļā ir pētnieku sagatavoties secinājumi un priekšlikumi vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanai pašvaldībās.
Šis materiāls ir izstrādāts ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” atbalstu projekta „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros.
Par tā saturu pilnībā atbild SIA “Konsorts”, un tas neatspoguļo Programmas un iesaistīto valstu oficiālo viedokli.