Bowes (2025) aicina pārorientēt pretmobinga darbu no riska mazināšanas uz noturības (resilience) veidošanu, mērķējot aizsargfaktorus vairākos līmeņos (indivīds–ģimene–skola–kopiena) un skatot mobingu kā grupas normu un attiecību problēmu, nevis tikai atsevišķu skolēnu uzvedību. Tas nozīmē multisistēmiskas programmas, kas apvieno SEL, līdzbiedru iejaukšanos, vecāku iesaisti un digitālās drošības komponentes, nevis vienu “uzvedības labošanas” aktivitāti
Galvenie secinājumi:
- Aizsargfaktori jāstiprina vienlaikus vairākos līmeņos; tie efektīvāk mazina mobinga psihiskās sekas nekā šauri, vienas sastāvdaļas iejaukšanās.
- Nepieciešami stingri pierādījumi (t. sk. RCT), lai identificētu, kuri aizsargfaktori un kādās kombinācijās dod lielāko efektu.
- Digitālā vide jāiekļauj programmās, jo kiber‑mobings pieaug, tādēļ medijpratība un tiešsaistes līdzbiedru atbalsts ir kritiski.