Sistemātisks 113 pētījumu pārskats par to, cik lielā mērā direktori un citi skolu vadītāji var pieņemt patstāvīgus lēmumus – par mācību saturu, organizāciju, personālu, budžetu u. c. Autori rāda, ka visā pasaulē notiek decentralizācija, bet vienlaikus aug atbildības un pārskatatbildības prasības – tāpēc vadītājiem jādarbojas sarežģītā “brīvības + kontroles” vidē.
Plašāki secinājumi:
- Autonomija vislabāk strādā, ja skaidri definēti lēmumu lauki (piem., stundu plānojums, PD, iekšējā vērtēšana) un ir pieejams mērķtiecīgs atbalsts (dati, konsultācijas, profesionālās mācīšanās kopienas).
- Pētījumos trūkst stingru modeļu par autonomijas tiešu ietekmi uz sasniegumiem—vajadzīgi labāki dati un dizaini, bet starpsecinājums: līderība ir attiecības, nevis tikai noteikumi.
- Latvijas skolu tīkla pārmaiņās tas nozīmē: dot direktoriem reālu telpu pedagoģiskiem lēmumiem, vienlaikus nodrošinot caurredzamus rādītājus un atbalsta mehānismus.