Filtrā pirmie kritēriji attiecas uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 583. “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”. Šajos MK noteikumos jau tiek definēti kvalitātes kritēriju, minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai minētajās izglītības iestādēs. Tādējādi ar pirmo divu filtru palīdzību var atlasīt tās izglītības iestādes, kas atbilst vai neatbilst šo noteikumu izvirzītajiem kritērijiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 513 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss”. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss. Tāpēc ar šiem filtriem var atlasīt vai nu tās valsts ģimnāzijas, kas atbilst, vai arī neatbilst noteikumiem.

Pārējie filtri attiecas uz informatīvā ziņojuma kritērijiem dažādām klašu grupām. Jāatceras, ka šeit izglītības iestādes tiek atlasītas pēc klašu grupām. Ja 1.-3. klašu grupa kādā no izglītības iestādēm neatbilst nosacījumiem, tiks atlasītas visas izglītības iestādes neskatoties uz tās tipu (sākumskola, pamatskola vai vidusskola).

Zem Dažādi ir izvietoti filtri ar dažādām nozīmēm. Ir iespēja atlasīt izglītības iestādes, kurās ir vai nav dienesta viesnīca vai internāts. Ir iespējams atlasīt visas izglītības iestādes, kurās ir pirmsskolas grupiņas vai pirmsskolas, ieskaitot citu izglītības iestāžu tipus., piemēram sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, kurās ir grupiņas.
Var atlasīt tās vidusskolas, kurās pašlaik nav atvērta 10. klase, gūstot priekšstatu par to, kurās izglītības iestādes uzsākts vidējās izglītības pakāpes samazināšanas process. 
Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, ir sagatavojusi sarakstu ar tām izglītības iestādēm, kas ministrijas ieskatā uzskatāmas par pieejamības izglītības iestādēm. Pieejamības izglītības iestādes ir tādas, kas tiks saglabātas, neskatoties uz kritērijiem. Tā kā šis saraksts var tikt mainīts, tas tika apzīmētas kā potenciālās pieejamības vidusskolas. 
Pārējie filtri attiecas uz IZM pieņemtajiem DEGURBA teritorijas grupu apzīmējumiem, pēc kuriem piešķirti kvantitatīvie kritēriji. 

Pierobežas pašvaldību teritoriju grupā iekļautas tikai tās teritorijas, kuras ir noteiktas 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4. punktā, izņemot Daugavpils valstspilsētu.

Ar šī filtra palīdzību var atlasīt nepieciešamās izglītības iestāžu tipus, piemēram, rādīt tikai pamatskolas un vidusskolas. 
Izglītības iestāžu tipos iekļauti arī “Bērnu un jauniešu interešu izglītības iestāde”, “Mākslas skola”, jo tajās tiek realizēta pirmsskolas izglītības posms.
Ir iekļautas arī “Profesionālās vidusskolas”, jo tajās tiek veiktas vispārējās izglītības atsevišķi posmi. Dati par šīm iestādēm iekļauj tikai vispārējās izglītības posma datus. 

Var arī atlasīt profesionālās ievirzes izglītības iestādes pēc to tipa. Tās var atšķirt pēc iekavās atzīmētās informācijas (prof. ievirzes skolas). 

Kartes slāņi tiks apskatīti sīkāk, jo tie satur daudz papildus datus.

Aktivizējot slāņus, ir iespējams pievienot fona datus.

Iedzīvotāji pagastos un pilsētās.

Satur  simbolizētus datus par iedzīvotāju skaitu no 2000. gada līdz 2023. gadam mazāko administratīvi teritoriālo vienību griezumā (pagasti, pašvaldību pilsētas, valstspilsētas). Var konstatēt, vai ir pozitīvas izmaiņas bērnu pieaugumā vai ne, kā arī iedzīvotāju skaita izmaiņu iemeslus.

Iedzīvotāji pašvaldībās. 

Satur  simbolizētus datus par iedzīvotāju skaitu no 2000. gada līdz 2023. gadam pašvaldību griezumā. Var konstatēt, vai ir pozitīvas izmaiņas bērnu pieaugumā, kā arī iedzīvotāju skaita izmaiņas iemeslus visā pašvaldībā kopumā.

IZM teritorijas vērtējums. Pašvaldību mazākās teritorijas jeb pagasti un pašvaldību pilsētas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējuma, kas balstīts uz DEGURBA klasifikāciju.

DEGURBA iedalījums.  Eurostat urbanizācijas klasifikācija – DEGURBA (degree of urbanisation), kas raksturo darba tirgu, izglītību, dzīves apstākļus, labklājību un tūrismu dažādi apdzīvotās teritorijās, un, ņemot vērā teritorijās dzīvojošo vietējo iedzīvotāju īpatsvaru, tā klasificē vietējās administratīvās vienības septiņās grupās, piešķirot katrai teritorijai DEGURBA kodu. Šis slānis satur oriģinālos Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinus par mazāko administratīvo teritoriju vērtējumiem. Skatīt informatīvās ziņojuma pielikumu Nr. 1.

Aicinām atstāt aktīvu tikai vienu no šiem slāņiem, lai nenotiktu informācijas pārklāšanās:

• Iedzīvotāji pagastos un pilsētās;
• Iedzīvotāji pašvaldībās;
•  IZM teritorijas vērtējums;
• DEGURBA iedalījums.

Pašvaldību robežas.

Lai vieglāk orientētos starp pagastiem un pašvaldību pilsētām, var iespējot šo slāni, tādējādi redzot, kurās pašvaldībās konkrētie pagasti atrodas.

Plānošanas reģionu robežas.

Lai vieglāk orientētos starp pašvaldībām, var iespējot šo slāni, tādējādi redzot, kuras pašvaldības kādos plānošanas reģionos atrodas.

Izglītības iestādes

Satur datus par izglītības iestādēm. Skatīt aprakstu sadaļā Slāņi.

Profesionālās ievirzes izglītības iestādes

Satur informāciju par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, to tipiem, kā arī izglītojamo skaitu pa dažādām grupām.

Atkarībā no tā, kādi slāņi ir atzīmēti, mainās apzīmējumu sadaļa un paskaidro, ko konkrētais slānis nozīmē. Piemēram, ja pievieno slāni “IZM teritorijas vērtējums” tad apzīmējumos tiek parādīts, ko katra pagasta vai pašvaldības pilsētas iekrāsotā krāsa nozīmē.

Uzspiežot uz kāda no pagasta, piemēram, Kaives, var iegūt datus par konkrēto teritoriju. Lai iznirstošais logs būtu pārskatāms, var uzspiest pogu “dokot“, kas apvilkta ar sarkanu apli pa labi esošajā attēlā.

Vispirms tiek attēlota tabula ar iedzīvotāju skaitu pa iedzīvotāju grupām 2023. gadā.

Zemāk, savukārt, izvietota tabula ar iedzīvotāju skaita izmaiņām starp 2016. un 2023. gadu dažādām vecuma grupām, lai saprastu, kādas varētu būt prognozes bērnu skaitam līdz 7 gadiem. Uzbraucot ar peli uz diagrammas kolonnas, tiek attēlots gan apraksts parādāmai informācijai, gan arī precīza vērtība.

Ir pieejama informācija par šādām vecuma grupām:

• Kopējais iedzīvotāju skaits;
• 0-6;
• 7-14;
• 15-17;
• 18-24;
• 25-34;
• 35-44;
• 45-54;
• 55-64;
• Virs 65.

Katrai vecuma grupai var apskatīt iedzīvotāju skaitu gan reālos skaitļos, gan arī kā skaita izmaiņas starp dažādiem gadiem. Lai apskatītos, kādas bijušas iedzīvotāju skaita izmaiņas starp dažādiem gadiem, zem katras diagrammas tiek parādīts, cik vēl papildus diagrammas var aplūkot. Pa labi esošajā attēlā sarkanajā aplī esošā bultiņa simbolizē pārslēgšanos, to nospiežot, tiks pārslēga diagramma ar iedzīvotāju skaita izmaiņām procentos konkrētā vecuma grupā.

Diagrammā “Iedzīvotāju skaita izmaiņu iemesli starp 2020. un 2023. gadu”, var noskaidrot šo iemeslu raksturu šādos iemeslos:

• Dzīvo tajā pašā teritorijā;
• Miruši;
• Pārcēlušies uz ārzemēm;
• Pārcēlušies uz citu teritoriju Latvijā;
• Ieradušies no ārzemēm;
• Pārcēlušies no citas teritorijas Latvijā;
• Dzimuši.

Dati pieejami gan reālos skaitļos, gan izteikti procentos.

Ja izlecošajā logā pārvietojas līdz beigām, tad var iepazīties ar konkrētās teritorijas gan Centrālās statistikas pārvaldes piešķirto DEGURBA vērtību, gan IZM piešķirto DEGURBA vērtību un tās atšifrējumu, kā arī IZM prasītos skolēnu kvantitatīvos kritērijus pa klašu grupām.

Jāuzsver, ka visi dati tiek attēloti par juridisko iestādi, ja vien nav uzsvērti rādītāji par programmu īstenošanas vietu (filiāli).

Uzspiežot uz kādas no izglītības iestādēm, tiek parādīts:

• Bērnu skaits vecumā līdz 5 gadu vecumam;
• Bērnu skaits vecumā 5 gadi un vairāk;
• Izglītojamo skaits pirmsskolā kopā;
• Skolēnu skaits 1.-3. klasēs;
• Skolēnu skaits 4.-6. klasēs;
• Skolēnu skaits 7.-9. klasēs;
• Skolēnu skaits 10.-12. klasēs;
• Izglītojamo skaits 1.-12.klasē;
• Izglītojamo skaits kopā;
• Izglītojamo skaits, kas ir bāreņi/bez vecāku gādības palikušie;
• Izglītojamie, kas izmanto internāta/ dienesta viesnīcas pakalpojumus;
• Izglītojamo skaits, kas ir trūcīgie/ maznodrošinātie;
• Izglītojamo skaits arodklasēs;
• Izglītības īstenošanas adrešu skaits;
• Ir internāts / dienesta viesnīca;
• Iestādē īstenotie programmu kodi;
• Īstenošanas adresē īstenotie programmu kodi.

Pirmajā diagrammā tiek attēlots izglītojamo skaits pa klasēm, kā arī pirmsskolas izglītības posmā esošo bērnu skaits.

Nākošās diagrammas attēlo klašu skaitu/grupiņu skaitu un klašu komplektu skaitu juridiskajā iestādē.

Nākošajā diagrammā attēlots izglītojamo skaits izglītības programmu īstenošanas vietā.

Ir iespējams apskatīt izglītojamo skaitu pa klasēm, kas apgūst speciālās programmas, kā arī vēl 9 diagrammās:

• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar redzes traucējumiem (51. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar dzirdes traucējumiem (52. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar fiziskās attīstības traucējumiem (53. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar somatiskām saslimšanām (54. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar valodas traucējumiem (55. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar mācīšanās traucējumiem (56. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar garīgās veselības traucējumiem (57. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (58. kods);
• Speciālās izglītības programmas izglītojamo skaits ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (59. kods).

Pie šiem rādītājiem var tikt klāt, pārslēdzot diagrammas.

Līdzīgi kā ar bērnu skaitu pa klasēm, kas apgūst speciālās programmas juridiskajā iestādē, nākošā diagrammu grupā var iepazīties ar izglītojamo skaitu pa klasēm, kas apgūst speciālās programmas īstenošanas adresē.

Nākošā diagrammu grupa ir izglītības ieguves formas. Izšķir trīs izglītības ieguves formas:

• Klātiene;
• Neklātiene;
• Tālmācība.

Dati pieejami klašu griezumā. Ir iespējams aplūkot visas izglītības ieguves formas datus, pārslēdzot diagrammas.

Nākošajās diagrammās pieejami dati par izglītojamo skaitu pēc izglītības ieguves formas, taču šoreiz izglītības īstenošanas vietā.

Tālāk pieejamas diagrammas ar Izglītojamo skaitu pēc mācību valodas iestādē. Latvijā mācības tiek apgūtas šādās valodās:

• Latviešu;
• Krievu;
• Poļu;
• Ukraiņu;
• Baltkrievu.

Pārslēdzot diagrammas, iespējams apskatīt datus par visām mācību valodām.

Nākošajā diagrammu grupā pieejami dati par izglītojamo skaitu pēc mācību valodas, taču tikai izglītības īstenošanas vietā. 

Nākošā diagrammu grupa raksturo pedagogu skaitu pa slodžu un vecuma grupām. Pedagogu skaits ir sadalīts pa šādām slodžu grupām:

• 0-0,249;
• 0,25-0,499;
• 0,5-0,749;
• 0,75-0,999;
• 1-1,334.

Pedagogu vecuma grupas, savukārt, vecumā no 0-19 un pēc tam ar 5 gadu intervālu līdz 64 gadu vecumam. Pēc tam tiek parādīts pedagogu skaits, kuri ir vismaz 65 gadus veci. Šis sadalījums dod priekšstatu par pedagogu vecuma sadalījumu un iespējamo laiku, kas būs nepieciešams meklēt aizvietojošos pedagogus. 

Nākošā diagrammu grupa ir “Amatu skaits, slodze likmēs, darbinieku skaits pa amatu grupām”

Visi izglītības iestāžu darbinieki tika sadalīti 4 dažādās amatu grupās:

• Administrācija;
• Atbalsta personāls;
• Pārējie;
• Skolotājs.

Pārejas tabulu no amatiem uz amatu grupām skatīt pēdējā nodaļā “Amatu grupas”.

Ar šiem rādītājiem var noskaidrot, cik ir amatu vietu, piem., administrācijā.

Nākošā diagramma, rāda slodzi likmēs. Slodze likmēs kopā ar amatu vietu norāda, vai ir daudz amati ar mazu slodzi, vai maz amatu ar pilnām slodzēm.

Savukārt darbinieku skaits pa amatu grupām var norādīt to, vai viens darbinieks var aizpildīt vairākas amatu vietas vienā amatu grupā. Piemēram, vai viens darbinieks var pildīt 2 direktora vietnieka amatus.

Pēdējā diagramma amatu grupā ir  “Kopējais amatu, slodzes likmēs un darbinieku skaits”, kas vienā diagrammā parāda, cik izglītības iestādē ir amatu, cik tie kopā veido slodzes, kā arī cik darbinieki tur strādā. Izglītības iestādē var būt tā, ka amatu skaits ir gandrīz 2,5 reizes lielāks kā darbinieku skaits, kas nozīmē, ka vienam darbiniekam šajā gadījumā vidēji ir 2,5 amati.

Nākošā diagrammu grupa ir “Patērētais stundu skaits pa to veidiem un klašu grupām”. Stundu veidi ir šādi – stundu skaits mācīšanai, stundu skaits gatavošanai, stundu skaits konsultācijām, stundu skaits labošanai, stundu skaits audzināšanai.  

Nākošā diagramma raksturo patērēto stundu skaitu pa šādām klašu grupām:

• 1.-4. klašu grupa;
• 5.-6. klašu grupa;
• 7.-9. klašu grupa;
• 10.-12. klašu grupa.

Tālāk seko tekstuālā informācija par atbilstību dažādiem kritērijiem. Zem katras izglītības iestādes ir ieraksts, kādas konkrētai izglītības iestādei ir prasības uz skolēnu skaitu, vai skola atbilst šiem nosacījumiem, kā arī esošais skolēnu skaits 10.-12. klasēs. Ja lauki tukši, tad uz izglītības iestādi šī informācija neattiecas.

Nākamā informācija ir par valsts ģimnāziju kvantitatīvajiem kritērijiem, uz kurām attiecas MK 518. noteikumi.

Kvantitatīvais kritērijs - minimālais izglītojamo skaits klašu grupā atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas pēc IZM vērtējuma.

Satur informāciju, kurā DEGURBA teritorijā tā juridiski atrodas, kāds ir IZM piešķirtais DEGURBA vērtējums, kādi ir izglītības iestādei uzliktie kritēriji, kādi kritēriji ir ar toleranci, kā arī atbilstība katrai klašu grupai.