Pētījumu veikšana, izmantojot internetu

Uzņēmējiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem vienmēr interesējusi atgriezeniskā saite no klientiem, lai spētu uzlabot savus pakalpojumus. Lai uzzinātu sabiedrības vai konkrētas mērķauditorijas viedokli kādā jautājumā, var izmantot dažādas pētāmās metodes. Viena no populārākajām ir anketēšana globālajā tīmeklī. Interneta aptaujas ir aptaujas, kurās mērķauditorija tiek sasniegta caur internetu. Interneta aptaujas ir izstrādātas, veidojot savu programmnodrošinājumu datu ievākšanai un uzglabāšanai vai arī izmantojot kādu no aptauju platformām. Interneta aptaujas veikšanu var uzticēt pētījumu aģentūrām. No tā galvenokārt arī ir atkarīgs, kā tiek sasniegti potenciālie respondenti. Aptauju uzaicinājumi nereti parādās sociālajos tīklos vai citās bieži apmeklētās interneta vietnēs. Šīs interneta vietnes bieži tiek izvēlētas tieši pēc aptaujas tēmas un rakstura, lai sasniegtu tieši nepieciešamo mērķauditoriju.

Interneta pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad Amerikas Savienotās Valstīs, Lielbritānijā un Francijā esošajās datorzinātņu laboratorijās centās izveidot teritoriālus tīklus[1]. Globālais tīmeklis uzsāka savu attīstību pēc hiperteksta marķēšanas valodas (HTML) radīšanas 1980-to gadu sākumā. Hiperteksta marķēšanas valodas dokumenti var saturēt tekstu, attēlus, multimedija objektus, kā arī saites uz citām lappusēm, kas var atrasties gan uz konkrētā servera, gan arī uz jebkura cita servera.  To radīja Eiropas Kodolpētījumu organizācijas britu pētnieks Tims Bērnerss-Lī Šveicē[2]. 1995. gadā dokumentā RFC 1866 tika izziņota HTML 2.0, kurš sevī ietvēra teksta laukus, iespējas atzīmēt izvēles rūtiņas, radiopogas, izvēlnes iespējas, pogas un daudzus citus elementus[3]. Šī standarta ieviešana nodrošināja lietotāja mijiedarbību ar serveri, radot iespēju nosūtīt datus serverim. Datu bāzu vadības sistēmas jau bija pietiekami attīstītas, lai tās spētu apstrādāt un filtrēt datus. Saprotot, ka šāda lietotāju aptaujāšana pētījuma veikšanai vairs neprasa nedz e-pastu sūtīšanu, nedz arī respondentu meklēšanu, pāris mēnešu laikā psihologi sāka izmantot šo tehniku, lai veiktu pētījumus un eksperimentus. Pirmie pētījumi, kas tika veikti, izmantojot globālo tīmekli, bija 1995. gadā. Šos pētījumus veica Norma Welch, John Krant un citi[4]. Līdz mūsdienām ir attīstījusies elektrotehnika, programmēšanas valodas, interneta pieejamība, padarot pētniecību veikšanu daudz pieejamāku globālajā tīmeklī. Ja vēl salīdzinoši nesen bija nepieciešams pašiem pētniekiem radīt programmas kodu, lai izveidotu tiešsaistes aplikāciju, kā arī meklēt izveidotās programmas izmitināšanu, tad pašlaik jau ir attīstījušās tāda augsta līmeņa tiešsaistes aptauju platformas kā Google Forms, SoGoSurvey, Survey Monkey, Typeform un daudzas citas. Šādas aptauju platformas piedāvā daudz iespējas, kuru mērķis ir atvieglot aptaujas aizpildīšanu un/vai arī atvieglot datu apstrādi:

• Dažādi jautājumu veidi. Vienkārši teksta lauki, piemēram, vārda ievadīšanai. Rindkopas teksta lauki paskaidrojoša teksta ievadīšanai. Radio pogas, kas paredzētas vienas atbildes atzīmēšanai (vīrietis/sieviete). Izvēles rūtiņas, kur var atzīmēt vairākas atbildes (Atzīmēt priekšmetus, kas atrodas malkas šķūnī). Lineāras skalas, kur var veikt atzīmi, piemēram, kā apmierina serviss vērtību skalā no viens līdz desmit. Datuma un laika atzīmes, kā arī citi jautājumi vai atbilžu ievades lauki;
• Atbilžu loģikas koks. Šāda iespējadod izlaist jautājumus, kas uz respondentu neattiecas, balstoties uz atbildētā jautājuma;
• Reālā laika atskaites. Aptauju platforma automātiski veic rezultātu apkopojumu reālā laikā, izveidojot atbilžu tabulas, dažādus grafikus, biežuma tabulas, statistiskās tabulas, kā arī rezultātu eksportēšanu dažādos formātos;
• Iegult izveidotās formas sev nepieciešamā resursā. Aptauju platformas piedāvā iegulto kodu, ar kura palīdzību var izveidotās aptaujas izplatīt sev nepieciešamos resursos – mājas lapā, sociālos tīklos vai kādā citā resursā;
• Ziņošanu par aizpildītām formām. Tiek nosūtīts paziņojums e-pastā vai ar SMS starpniecību, ka forma ir aizpildīta.
• Atbilžu validācija. Lai mazinātu iespēju respondentam kļūdīties, kā arī būtu vienkāršāka datu apstrāde, platformas piedāvā atbilžu validāciju. Piemēram, respondents var teksta laukā ievadīt tikai skaitli (mājdzīvnieku skaits), konkrētu teksta garumu un citas validācijas iespējas.
• Daudzvalodu atbalsts;
• Adaptīvs dizains, lai dažādās iekārtās tās izskatītos atbilstošas;
• Un citas iespējas[5].

Piemērotība dažādiem pētījumu veidiem

Tiešsaistes aptaujas tehnika piemērota aprakstošai, gadījumu kontroles, kohortas un novērtēšanas pētījumiem. Tiešsaistes aptaujas tehnika piemērota, lai savāktu informāciju šķērsgriezuma pētījumā, kurā pētnieks sazināsies ar dalībnieku tikai vienu reizi, un garengriezuma pētījumos, kuros pētniekam vairākas reizes jāsazinās ar dalībnieku. Tīmekļa datu vākšanas procedūra ir noderīga šķērsgriezuma pētījumos un gadījumu kontroles pētījumos. Tiešsaistes aptaujas nav piemērotas eksperimentāliem pētījumiem, kur ir jāreģistrē tieši novērojumi vai mērījumi[6].

Izlases noteikšana

Varbūtīgā izlase ir bijusi dominējošā anketēšanas paradigma vairākas desmitgades, bet tā ne kādā ziņā nav bijusi vienīgā paradigma, nedz arī dominējošā. Izlases galvenais mērķis ir izdarīt ticamus un precīzus secinājumus plašākam iedzīvotāju lokam jeb ģenerālai kopai[7]. Tā kā aptaujas ir brīvi izplatāmas globālajā tīmeklī, tās  kļuvušas nevarbūtīgas apgalvojuma dēļ, ka aptaujās var rasties novirzes pašatlases, nepietiekama pārklājuma, nereaģēšanas un izlases kļūdu dēļ. Tiek izmantots svērums, lai koriģētu apsekojuma statistiku nevienlīdzīgas atlases iespējamībai, pārklājuma kļūdām vai arī lai atspoguļotu ģenerālās kopas raksturlielumus vairākos kovariātos[8].

Tiešsaistes aptauju priekšrocības

Viena no priekšrocībām, ko dod tiešsaistes aptaujas, ir spēja sasniegt tādas iedzīvotāju grupas, ko ar citām metodēm izdarīt būtu ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami. Globālajā tīmeklī ir iespējams atrast koncentrētu skaitu cilvēku grupas dažādos forumos vai sociālo tīklu grupās ar līdzīgām interesēm, attieksmi, uzskatiem, vēlmēm un vērtībām attiecībā uz kādu jautājumu, problēmu vai darbību. Piemēram, sociālā tīkla Facebook grupa Latvijā “Putnkopība”, kur koncentrējas salīdzinoši šaura iedzīvotāju grupa, kurai interesē mājputnu audzēšana gan profesionālā līmenī, gan sava prieka apmierināšanai. Ar tradicionālām pētījumu metodēm būtu apgrūtinoši sasniegt lielu skaitu iedzīvotāju, kuriem putnkopība ir tuva sirdij. Internets ļauj sazināties starp cilvēkiem, kuri, iespējams, vilcinātos tikties klātienē. Piemēram, personas ar nepopulāriem politiskiem uzskatiem vai slimībām. Cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi vai slimības ar viegli konstatējamām vizuālām izpausmēm, nereti tiek stigmatizēti vai arī nelabprāt atrodas sabiedrībā[9].

Laiks. Internetā veiktie aptauju pētījumi pētniekiem var ietaupīt laiku. Kā viena no priekšrocībām, kas tika minēts, globālais tīmeklis ļauj ērti sasniegt koncentrētas cilvēku grupas ar līdzīgiem uzskatiem, kurus, iespējams, atdala lieli ģeogrāfiski attālumi[10]. Lai veiktu šāda veida intervijas klātienē, būtu nepieciešams ilgāks laiks, lai identificētu konkrēta tipa respondentus un tos sasniegtu. Kamēr tiek aizpildītas tiešsaistes aptaujas, pētnieki var strādāt pie citiem uzdevumiem[11]. Tā kā tiešsaistē iesniegtās atbildes uz aptauju tiek automātiski apkopotas, nav nepieciešams strādāt pie datu apkopošanas. Ir jāpatērē ilgs laika posms, kamēr aptaujas papīra formātā tiek apkopotas tādā formātā, lai tos varētu sākt apstrādāt kādā no statistikas apstrādes programmām, piemēram, Excel vai SPSS.

Izmaksas. Salīdzinājumā ar intervijām klātienē, veiktajām aptaujām nav nepieciešamas transporta, izdruku vai ieraksta aparatūras izdevumi. Arī aptauju rezultātu apkopošanā tiek mazinātas administratīvās izmaksas, kā arī var izvairīties no transkripcijas izmaksām[12].

Elastīgums. Esošie tehnoloģiskie risinājumi ļauj pielāgoties respondenta atbildēm, piemēram, balstoties uz konkrētu atbildi, jautājumu grupa, ar kuru būtu jāiepazīstas respondentam, bet kura uz viņu neattiecas, automātiski tiek izslēgta. Līdz ar to respondents atbild uz jautājumiem, kuri uz viņu attiecas, bet neredz jautājumus, kas uz viņu neattiecas.

Precizitāte. Izmantojot tiešsaistes aptauju platformu validācijas iespējas, kā arī predefinētos atbilžu variantus, samazinās iespēja respondentam iesniegt kļūdainas atbildes vai iesniegt atbildes, kuras, veicot papīra formātā, būtu atzīmējamas kā nederīgas. Tiek izslēgts cilvēcīgais faktors, apkopojot elektroniski datus no aptaujām papīra formātā.

Ērtums. Iespējams, respondents atbildētu intervētāja aicinājumam piedalīties aptaujā, ja vien konkrētā brīdī neatrastos steigā. Aptaujas tiešsaistē ļauj tās aizpildīt respondentam izdevīgā laikā. Ja aptaujās tiek izmantota autorizācija, tad respondentam ir tehniski iespējams saglabāt aizpildīto anketu un pēcāk turpināt tās aizpildīšanu, nezaudējot līdzšinējo progresu.  Respondentam, atrodoties ērtos apstākļos, ir iespēja netraucēti apdomāt jautājumus, kas uzlabo atbilžu precizitāti.

Anonimitāte. Lai arī internetā anonimitāte ir nosacīts jēdziens, pārsvarā visas platformas neveic interneta protokola (IP) adrešu uzskaiti (ja arī veic, tad pētniekam tie nav pieejami). Respondenta apzināšanās, ka viņš nav identificējams, dod brīvības pārliecību, tādējādi atbildes var būt godīgākas.

Tiešsaistes aptauju trūkumi

Negodīgas atbildes. Ja aptauja ir gara un/vai mulsinoša, respondents var iesniegt viltus atbildes. Pētnieki un uzņēmumi ir ieinteresēti saņemt cilvēku viedokli, lai tādejādi izstrādātu produktus un pakalpojumus vai nonāktu pie jaunām atziņām. Tāpēc nereti tiešsaistes aptauju veicēji piedāvā dažādus labumus respondentiem – bonusa punktus, atlaides pakalpojumiem vai precēm, dāvanu kartes utt. Tiekšanās pēc šo labumu ātrākas iegūšanas mantkārīgos nolūkos, respondents var veikt atzīmes piedāvātājās atbildēs uz labu laimi vai iesniegt negodīgas atbildes[13]. Jāņem vērā arī psiholoģiskie faktori, kāpēc cilvēki mēdz melot un kas var ietekmēt rezultātu kvalitāti:

• Respondents vēlas izlikties par labāku, nekā viņš ir, piemēram, norādot lielākus ienākumus;
• Respondenti sniedz sociāli vēlamas atbildes, piemēram, iesniegtās atbildes par to, vai viņš ir piedalījies vēlēšanās. Sabiedrībā lielākoties tiek izdarīts spiediens, ka jāpiedalās vēlēšanās, līdz ar to respondents labprātāk samelos, ka piedalījies vēlēšanās, lai arī to nebūs darījis;
• Nevēlēšanās atbildēt uz sev jutīgiem jautājumiem, piemēram, finansiālu stāvokli, alkohola un narkotiku lietošanas paradumiem;
• Tādu atbilžu sniegšana, kas var palīdzēt vai apmierina pētnieku. Sevišķi tas attiecināms uz tiem respondentiem, kuri pazīst aptaujas veicēju, nodrošinot viņam minimālu iesniegto atbilžu skaitu, kas pakļaujas statistiskiem aprēķiniem;
• Respondenti uzskata, ka viņi var ietekmēt pētījuma rezultātus sev par labu. Ja respondentam patīk kāda produkta ideja, viņš var norādīt, ka to iegādāsies biežāk, nekā tas viņam nepieciešams cerībā, ka palielinās produkta pieejamību tirgū[14].

Labākā aizsardzība pret krāpšanos ir atkārtošana. Tikai veicot vairākas tiešsaistes aptaujas ar tāda paša vai līdzīga veida interneta kopienām, pētnieki var iegūt ticamu priekšstatu par tiešsaistes aptaujas dalībnieku raksturojošām īpašībām.

Intervētāja trūkums. Ja nepieciešama neskaidra jautājuma vai atbilžu varianta paskaidrošana, paskaidrojuma trūkums var novest pie mazāk uzticamiem datiem.

Sadarbības trūkums. Ja aicinājumi aizpildīt tiešsaistes anketas ir pārāk biežas vai saspringta grafika un noguruma dēļ, cilvēki nereti mēdz ignorēt vai pat izdzēst aicinājumus.

Izlases problemātika. Lai veiktu kvalitatīvus aprēķinus, no ģenerālās kopas nepieciešama atbilstoša izlases izveide[15]. Salīdzinoši maz var būt zināms par cilvēku raksturlielumiem, piemēram, vecumu (tas var nebūt norādīts vai norādīts nepareizi, lai apmierinātu vecuma ierobežojuma pārbaudi). Līdz ar to pastāv iespēja, ka iesniegtās atbildes nemaz neraksturo ģenerālo kopu, bet tikai kādu konkrētu segmentu. Pētniekiem, ja to stingri pieprasa pētījums, jāizskauž viena respondenta vairāku atbilžu iesniegšanas iespējas. Tas tiek risināts ar dažādiem autorizācijas risinājumiem, bet, ja respondents ir ļoti ieinteresēts sev vēlama rezultātu sasniegšanā, viņš var izveidot papildus kontus, izveidot viltus e-pastus[16]. Latvijā no tā varēt izvairīties, izmantojot “Vienoto pieteikšanās” autentifikācijas sistēmu Latvija.lv[17], taču tad nebūtu iespēja izmantot brīvi pieejamas aptaujas platformas, bet gan jāveido sava informāciju sistēma, kurā tehniski var integrēt “Vienoto pieteikšanos” autorizācijas sistēmu.

Aptaujas un automatizēta datu ievākšana

Ņemot vērā datoru straujo ienākšanu cilvēku dzīvēs gan klasiskā izpratnē, gan arī kā lietu interneta ierīces, palielinās datu apjoms, kas pakļaujas analīzei. Līdz ar to rodas dažādu servisu un protokolu veidošana, lai šos datus ievāktu un centralizētu, jo sistēmu žurnalēti dati par sistēmas lietojamību raksturo lietotāju paradumus. Piemēram, aptauju veidā censties noskaidrot darbinieku interneta lietošanas parametrus – cik ilgi tiek lietots interneta pārlūks, kādas dienas daļās darbinieks ir aktīvāks un citus jautājumus. Visdrīzāk darbinieks atbildēs aptuvenās vienībās, kamēr uzskaites sistēmas precīzi pateiks konkrētas aktivitātes konkrētos laikos.

Avots: autora uzņemts ekrānuzņēmums no Vidzemes plānošanas reģiona galvenā rūtera.

1. attēls. Interneta tīkla caurlaidības noslodzes mērījumi megabitos sekundē dienas, nedēļas, mēneša un gada griezumā

1. attēlā redzami interneta tīkla caurlaidības noslodzes mērījumi megabitos sekundē dienas, nedēļas, mēneša un gada griezumā. Dienas griezumā ir novērojams, ka darbinieki darbu uzsākt astoņos no rīta, bet daži turpina strādāt pēc 19:00. Nedēļas skatā var konstatēt, ka darbinieki brīvdienās nav strādājuši. Darba dienās pusdienās starp divpadsmitiem dienā un vieniem dienā konstatējams interneta plūsmas samazinājums, kas nozīme, ka daļa darbinieku dodas pusdienu pārtraukumā.

Līdzīgi ir ar mājas lapu īpašniekiem, kuri vēlas izzināt apmeklētāju tendences, lai piedāvātu labāku saturu, produktus, pakalpojumus, vieglāk apmeklētāji atrastu informāciju, novērst tehniskus trūkumus mājas lapai un noskaidrotu citu svarīgu informāciju. Integrējot mājas lapā Google Analytics, kas ir tīmekļa vietnes analīzes pakalpojums, ko piedāvā Google un kas izseko vietnēm, emuāriem un sociāliem tīkliem. Pētniekam tiek piedāvāti reālā laika dati, cik lietotāji un kurās sadaļās mājas lapā atrodas. Par mājas lapas apmeklētājiem tiek piedāvāti šādi apkopojumi:

• Demogrāfiskie dati (vecuma grupas, dzimums);
• Interešu kategorijām (piem., ceļošana, skaistums, sports);
• Ģeogrāfiskie dati (no kurām valstīm, pilsētām, kontinentiem apmeklētāji skatās mājas lapu);
• Cik ir jauni lietotāji, cik pastāvīgi;
• Sesiju kvalitāte, cik ilgi uzturas konkrētās sadaļas;
• Lietotāju plūsmas (kā lietotāji pārvietojas pa tīmekļa vietni);
• No kādiem resursiem apmeklētājs nonāk tīmekļa vietnē;
• Visvairāk apmeklētās sadaļas;
• Ko apmeklētāji meklē mājas lapā un daudz citus pārskatus.

Ar šiem datiem pietiek, lai zinātu, kas visvairāk apmeklētājus interesē mājas lapā, kuras sadaļas būtu jāuzlabo, kuras ir liekas, ar kādām interesēm apmeklētāji ienāk. Šāda veida informācija palīdz izprast apmeklētāju vēlmes un darbības tendences, neveicot anketēšanu. Šie dati neatbild uz visiem jautājumiem, taču samazina anketēšanā nepieciešamo jautājumu skaitu.  

Avots: autora uzņemts ekrānuzņēmums no Google Analytics demo tīmekļa vietnes.
2. attēls. Google Analytics sākumlapas kopskats, kurā redzams apmeklējumu skaitu nedēļā, reālā laika apmeklējums, apmeklētāju tendences atriezties, no kādiem resursiem apmeklētājs nonācis tīmekļa vietnē, apmeklētāju plūsma no dažādām valstīm, kā arī kādās diennakts stundās lietotāji visbiežāk apmeklē tīmekļa vietni.

Lai arī nodotā informācija ir plaša un liela, tomēr Google Analytics nespēj novērtēt apmeklētāja apmierinātību, uzvedību tīmekļa vietnē, izsekot individuālu apmeklētāju u.c.

Avots: autora uzņemts ekrānuzņēmums no Google Analytics demo tīmekļa vietnes.
3. attēls. Google Analytics sākumlapas kopskats, kurā var redzēt lapas, kuras tiek visbiežāk apmeklētas, aktīvo apmeklētāju skaita tendences laika gaitā, ar kādām ierīcēm tiek tīmekļa vietne apmeklēta, apmeklētāju noturēšana, dažādu mērķu izpildes rādītāji, kādi ienākumi no reklāmas kampaņām, kā arī, ja vietnē tiek pārdotas preces vai pakalpojumu, tiek parādīts pārdoto vienību skaits un ieņēmumi.

Pētījumu veikšanai, izmantojot internetu un tehnoloģijas, ir gandrīz neierobežotas iespējas.