Saskaņā ar pasūtītāja – Latvijas Pašvaldību savienības – sniegto tehnisko specifikāciju šī pētījuma mērķis ir izstrādāt lietišķo zinātnisko pētījumu par iespējām izmantot pašvaldību budžeta informāciju pašvaldības vadīšanai nepieciešamo rezultatīvo rādītāju aprēķināšanai.
Mērķa sasniegšanai tehniskajā specifikācijā izvirzīti četri darba uzdevumi:
1. Sagatavot pārskatu par literatūrā atrodamajiem piemēriem, kad budžeta datus izmanto izdevumu novērtēšanai noteiktām fokusgrupām vai noteiktu funkciju veikšanai.
2. Izstrādāt metodiku izdevumu novērtējumam sekojošām fokusgrupām:
1) grupējums pa vecuma grupām: bērni, skolnieki, pensionāri, iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā;
2) grupējums pa profesijām, īpaši izdalot zemniekus (lauksaimniekus); inženierus un vadītājus; pedagoģiskos darbiniekus; sociālos darbiniekus; policistus; medicīnas darbiniekus; pārējās profesijas;
3) grupējums pēc dzimuma un seksuālās orientācijas;
4) sociāli mazaizsargāto grupējums (invalīdi, trūcīgie, bezdarbnieki, bezpajumtnieki, agrāk krimināli sodītie).
3. Izstrādāt metodiku ieņēmumu-izdevumu novērtējumam sekojošiem funkciju veidiem:
1) politikas organizēšana un tās satura noteikšana;
2) pakalpojumi;
3) administrēšana;
4) apsaimniekošana;
5) uzņēmējdarbība;
6) veicināšana;
7) atbalsta funkciju nodrošināšana.
4. Izstrādāt metodiku ieņēmumu-izdevumu novērtējumam sekojošām pašvaldības aktivitāšu nozarēm:
1. Izglītība un zinātne;
2. Kultūra un brīvais laiks;
3. Sociālā drošība;
4. Veselības aizsardzība;
5. Sabiedriskā kārtība un tiesiskums;
6. Avārijas un krīzes situācijas;
7. Telpiskā plānošana un būvniecības uzraudzība;
8. Pamata infrastruktūra (ceļi, ielas, ostas un lidostas);
9. Pieminekļi un sabiedriskā infrastruktūra;
10. Dārzi, parki un kapsētas;
11. Sabiedriskais transports;
12. Preču ražošana un tirdzniecība;
13. Pilnas maksas pakalpojumu sniegšana;
14. Dabas resursu ieguve un tirdzniecība.
Ņemot vērā pasūtītāja tehniskās specifikācijas prasības, pētījumā izstrādāti modeļi un sagatavoti priekšlikumi, lai no budžeta rādītājiem iegūtu uz mērķiem orientētai vadīšanai piemērotus pašvaldības darbības rādītājus. Pētījumā risinātas lietišķas publiskās pārvaldes problēmas, uzsvaru liekot ne tik daudz uz kādas hipotēzes pierādīšanu, cik uz piedāvājumu, kā atrisināt problēmu, kurai valsts un pašvaldību politiķi līdz šim nav piedāvājuši labu risinājumu. Pētījuma gaitā izstrādāti zinātniski risinājumi un praktiski priekšlikumi, kā šos risinājumus īstenot Latvijas tiesiskajā un institucionālajā vidē.
Jau darba sākuma posmā tika secināts, ka Latvijā ir maz pašvaldību budžetiem veltītu pētījumu, un valstī pastāvošā pašvaldību budžetu sistēma attiecīgajā tiesiskajā ietvarā tiek vērtēta kā vispārpieņemta. Lai paplašinātu skatu uz pašvaldību budžetu pilnveidošanas iespējām, pētījuma tvērums ir plašāks nekā darba uzdevumā prasīts.
Pētījuma ziņojuma struktūru veido ievads, četras nodaļas, secinājumi un priekšlikumi, izmantoto literatūras avotu saraksts. Pielikumos pievienotas dažādas pētījumā apkopotās un izmantotās datu un rādītāju tabulas.
Ziņojuma pirmajā nodaļā, balstoties uz akadēmisku, metodoloģisku un attīstīto ārvalstu prakses materiālu studijām apkopoti vispārēji pašvaldību budžeta aspekti, atspoguļojot arī to dažādas variācijas. Uzmanība pievērsta gan budžeta būtībai un saturam, gan arī procesam – budžetēšanai.
Otrajā nodaļā centrālajā vietā ir rezultatīvie rādītāji un to sasaiste ar budžetu. Šīs nodaļas pirmajā punktā dots ieskats sabiedrības vadības attīstībā no publiskā budžeta skatu punkta un dominējošo publiskās pārvaldes modeļu iezīmes. Tālāk seko atgādinājums par publiskā sektora resursu – rezultātu modeli un rezultatīvajiem rādītājiem. Atsevišķs punkts veltīts snieguma budžeta principiem un iezīmēm. Un nodaļa noslēdzas ar ieskatu par rezultatīvo rādītāju ieviešanas centieniem Latvijas publiskajā pārvaldē. Arī šī nodaļa balstās uz literatūras studijām – skatīti gan ārvalstu materiāli, gan arī Latvijā veikti pētījumi un ar rezultatīvajiem rādītājiem saistīti tiesību akti, plānošanas dokumenti un metodiski ieteikumi.
Trešajā nodaļā apskatītas un analizētas Latvijas pašvaldību budžetu galvenās iezīmes. Kritiska uzmanība pievērsta budžeta pamatelementu tiesiskajam ietvaram. Šīs nodaļas sagatavošana balstās uz Latvijas tiesību aktu un citu dokumentu studijām, kā arī uz pētījuma pilotpašvaldību situācijas analīzi, informāciju gūstot klātienē intervijās pašvaldībās, diskusijās darba semināros Rīgā Latvijas Pašvaldību savienībā, gan arī neklātienē - no pašvaldību publiskas informācijas un iekšējiem dokumentiem.
Ceturtajā nodaļā apkopotas piedāvātās darba uzdevumos prasītās metodikas. Šīs nodaļas pirmajā punktā sniegts populārāko starptautiski izmantoto pašvaldību budžetu klasifikāciju dati, iekļauti pāris ārvalstu piemēri. Otrajā punktā salīdzināti Latvijas pašvaldību budžetu datu apkopošanas mērogi. Trešajā punktā piedāvāta pašvaldību budžetu datu kopa regulārai centralizēti veiktai datu salīdzināšanai. Ceturtajā punktā dots risinājums darba uzdevumā doto pašvaldību aktivitāšu nozaru sasaistei ar pašvaldību budžeta klasifikāciju, bet piektajā punktā – dots kvalitatīva rakstura risinājums darba uzdevumā doto funkciju veidu sasaistei ar pašvaldību budžetu informāciju. Šīs nodaļas sestajā punktā meklētas kopsakarības starp dažādām pašvaldību fokusgrupām un pašvaldību budžetu rādītājiem. Ceturtās nodaļas sagatavošanai veikta pašvaldību budžetu datu no Valsts kases VBPB datu bāzes un pašvaldības raksturojošo statistikas datu analīze no citiem avotiem (CSP, NVA, PMLP), pilotpašvaldību budžetu analīze. Kopsakarību meklēšanai izmantotas tādas statistiskās metodes kā datu aprakstoši salīdzinošā analīze, izmantojot datu grupēšanas un grafiskās metodes, kā arī korelāciju analīze, kopējo tendenču atklāšanai.
Noslēgumā apkopots darbā veikto secinājumu un priekšlikumu kopsavilkums.
Šo pētījumu veica un ziņojumu sagatavoja SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas” izveidota trīs pētnieku grupa: dr.oec. Inga Vilka (SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas”), dr.oec. Sarmīte Rozentāle (Vidzemes Augstskola) un dr.oec. Edgars Brēķis. Ziņojuma attēlus noformēja Elīna Sofija Kalēja (SIA “Mārketinga pakalpojumi”), kartes sagatavoja Ronalds Krūmiņš (SIA “Grupa 93”).
Pētnieki pateicas 8 pilotpašvaldību – Ādažu novada, Cēsu novada, Dundagas novada, Jelgavas novada, Riebiņu novada, Tukuma novada, Valmieras un Ventspils pašvaldību - vadītājiem par pašvaldību piekrišanu piedalīties pētījumā un speciālistiem par informācijas sniegšanu un aktīvu iesaisti diskusijās:
Ādažu novada pašvaldības finansistei Sarmītei Mūzei, Cēsu novada Finanšu nodaļas vadītājai Aivijai Zernei, Dundagas novada izpilddirektorei Zintai Eizenbergai, Jelgavas novada Finanšu nodaļas vadītājai Sandrai Kalvānei un Finanšu nodaļas vadītāja vietniecei Beātai Cirmanei, Riebiņu novada ekonomistei Valentīnai Bogdanovai, Tukuma novada Finanšu nodaļas vadītājai Lailai Dzalbei, Valmieras pilsētas Finanšu direktorei Intai Štefenbergai, Ventspils pilsētas Finanšu nodaļas vadītājam Kasparam Vitenbergam.
Paldies par klātienē vai neklātienē sniegto informāciju un viedokli Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktorei Intai Komisārei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktoram Aivaram Mičulim un Pašvaldību attīstības nodaļas vadītājai Dzintrai Muzikantei, Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītājai Terēzei Mazbērziņai, Pārresoru koordinācijas centra konsultantēm Mārai Sīmanei un Ivetai Ozoliņai, Rīgas domes Finanšu departamenta Resursu pārvaldes priekšniekam Robertam Remesam un Pašvaldību budžeta pārvaldes Kopsavilkuma un budžeta vadības nodaļas ekspertei Aijai Teikmanei un paldies par aktīvo iesaisti diskusijās pētījuma starpziņojumu prezentāciju semināros Latvijas Pašvaldību savienības padomniekiem Mārim Pūķim un Lāsmai Ūbelei.
Pētījums veikts un ziņojums sagatavots pēc biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” pasūtījuma Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” (Nr. LPS/2015/30/NFI) ietvaros laika periodā no 2016.gada februāra līdz 2016.gada septembrim, par pētījuma rezultātiem ziņots LPS projekta noslēguma konferencē un atsevišķās komiteju sēdēs, darba grupās.