Rokasgrāmata sagatavota Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros, ko īstenoja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kā vienu no NFI programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm” projektiem.
Vislielāko efektu no pašvaldību finanšu, mantisko un cilvēkresursu izlietojuma var gūt, ja pašvaldība atbilstoši savai sūtībai maksimāli ievēro vietējās īpatnības un prasmīgi īsteno personāla politiku. Daļā pašvaldību vadīšana vairāk balstās uz intuīciju, nekā faktiem un faktu analīzi, vairāk tiek atkārtoti tradicionāli iepriekšējo gadu risinājumi, nekā meklētas inovatīvas iespējas. Šīs pašvaldības pilnā mērā neizmanto likumā neaizliegtās fiskālās un administratīvās autonomijas iespējas, bieži tiek atdarināta centrālās valdības iestādēs iedibinātā prakse.
Rezultātā esošie cilvēkresursi netiek optimāli izmantoti, veidojas teritorijas, kuras ekonomiskās un sociālās attīstības ziņā atpaliek no kaimiņu teritorijām, tas ir viens no faktoriem, kuri sekmē teritoriju depopulāciju. Veidojas apburtais loks – nepietiekami inovatīva pašvaldības darbība veicina cilvēkresursu kvantitatīvu un kvalitatīvu samazinājumu, kas savukārt neveicina efektīvus attīstības pasākumus. Mazāk attīstītās teritorijas nespēj izrauties no apburtā loka un arvien vairāk atpaliek.
Lai šo problēmu risinātu, LPS attīsta lietpratīgas pārvaldīšanas veicināšanas sistēmu, kas kļūs par rīku pašvaldību veiktspējas uzlabošanai, tādējādi veicinot negatīvo tendenču pārvarēšanu un iesaistot pašvaldību politiķus un darbiniekus inovatīvas pārvaldības procesā.
Projekta gaitā tika izstrādāts Latvijas modelis (ms.lps.lv) Mācīties salīdzinot metodes pielietošanai Latvijas pašvaldībās. Metodes būtība ir atrast labās prakses piemērus, izanalizēt tos un nekopēt, bet izstrādāt savu, vietējiem apstākļiem piemērotāko modeli.
Metodes pamatā ir divi pamatelementi: sadarbības tīkli un Salīdzināmo datu bāze (blis.lps.lv). Sadarbības tīklā pašvaldību pārstāvji izvēlas tēmu, par kuru diskutē, noskaidro kopīgās problēmas un meklē katra sev piemērotu individuālo risinājumu. Salīdzināmo datu bāzē tiek uzkrāta informācija. Projekta laikā abi elementi tika projektēti un izmēģināti, bet to pilnvērtīga ieviešana notiks tikai pēc projekta beigām, ja aprobētās idejas tiks izmantotas pašvaldību darba uzlabošanas praksē.
Šī rokasgrāmata ir domāta kā palīgs, lai pašvaldības brīvprātīgi pieņemtu lēmumu piedalīties tematisko tīklu darbā.
Kā palīglīdzekļus Mācīties salīdzinot metodes lietošanai LPS izdod divas rokasgrāmatas. Šī apraksta sadarbības tīklu organizēšanu un darbību tajos, otra veltīta Salīdzināmo datu bāzei. Iemesls sadalīšanai divos izdevumos ir atšķirīgais lietotāju loks. Salīdzināmo datu bāzes lietošanā paredzēts iesaistīt daudz plašāku auditoriju. Tai pat laikā zināma interese par sadarbības tīkliem var būt arī tieši šajos tīklos neiesaistītām personām.
Rokasgrāmata satur gan atsevišķus pašvaldību politikas pamatjēdzienus, gan padomus tēmas izvēlei, tīkla darbības koordinēšanai, labākai tīkla sanāksmju izmantošanai un plāna sastādīšanai, kā uzlabot pašvaldības darbu.
Politikas pamatjēdzieni ir iekļauti tādēļ, ka lielākajā daļā valsts ierēdniecības, kā arī būtiskā daļā no sabiedrības mūsdienīgas pašvaldības jēdziens nav pazīstams. Pašvaldība patstāvīgi rīkojoties sastop pretestību visdažādākajās formās – no akla naida (patstāvīgus lēmumus dēvē par patvaļu) līdz centieniem piemērot kriminālatbildību par gluži normālām darbībām vai zākāšanos masu medijos. Nereti arī pašvaldības darbinieki ir mācījušies pie PSRS laiku juristiem, kuri tā arī savas pamatvērtības un uzstādījumus nav mainījuši.
Šīs grāmatas vadlīnija ir plurālisms – cieņa pret dažādiem uzskatiem un katras pašvaldības politiķu tiesībām izdarīt patstāvīgu izvēli. Tāpēc sistemātiski tiek pieņemts, ka vērtības, ticējumi, tradīcijas, ideoloģijas un resursi, kuri ietekmē lēmumu pieņemšanu var būt atšķirīgi. Saskaņā ar Latvijas modeli vienā tīklā var darboties pašvaldības ar dažādiem uzskatiem. Aplūkojot kopīgi noskaidrotas problēmas, šie dažādie uzskati ļauj labāk izgaismot daudzveidīgos problēmas aspektus un sekmē optimālu lēmumu pieņemšanu.