2017. gada februāra vidū LPS rīkoja aptauju par pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju iespējamo izmaksāšanu no pašvaldības budžetiem.
Uz anketu atsaucās 50 pašvaldības. 5 pašvaldības atzīmēja, ka atbalsta pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju iespējamo izmaksāšanu no pašvaldības budžetiem, savukārt 45 šādu iespēju noraida.
11 atbildes tika saņemtas no domes priekšsēdētājiem vai vietniekiem (politiķi). 39 atbildes tika saņemtas no dažādiem pašvaldības speciālistiem.
Pēc LPS esošās informācijas, 1 pašvaldība, kuras pārziņā ir pašvaldību policija, atbalsta izdienas pensiju izmaksāšanu no pašvaldības budžeta. 20 pašvaldības, kuras nodrošina pašvaldības policiju, ierosinājumu izdienas pensijas izmaksāt no pašvaldības budžeta noraida. 5 pašvaldības, kurām nav pašvaldības policijas funkcijas, noraida ierosinājumu pašvaldību policistu izdienas pensijas izmaksāt no pašvaldības budžeta. 1 pašvaldība, kura nenodrošina pašvaldības policijas funkcijas, atbalsta iniciatīvu pašvaldības policijas izdienas pensijas izmaksāt no pašvaldības budžeta. Latvijas pašvaldību savienībai nav informācijas par 23 pašvaldībām, vai tās nodrošina pašvaldību policijas funkcijas. No tām 3 atbalsta, bet 20 noraida iespēju pašvaldības policistu izdienas pensiju izmaksāšanu no pašvaldības budžeta.
Pastāv pašvaldības, kuras uzskata – izdienu pensijas ir nelietderīgas. Vai arī būtu lietderīgi sašaurināt loku izdienu pensiju saņēmējiem, taču piedāvājot adekvātu darba samaksu, veicot amata pienākumus, jo nereti pašvaldības policijas pienākumus pilda pensionēti Valsts policijas darbinieki vai armijā.
Pašvaldību minētie iemesli, kāpēc būtu jāatbalsta policistu izdienas pensiju izmaksas no pašvaldības budžeta:
• Ja pašvaldība lēmusi par pašvaldības policijas institūta nodibināšanu, tad pašvaldībai jāuzņemas arī saistības veikt izdienu pensiju samaksu no pašvaldības budžeta. Identiski rīkojas Iekšlietu ministrija, kura sava budžeta ietvaros izmaksā izdienas pensiju, līdz tiek sasniegta vecuma pensija;
• Sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir viena no pašvaldības funkcijām, tādēļ uzspiest šo pienākumu valstij nebūtu pamata.
Pašvaldību minētie iemesli, kāpēc nebūtu jāatbalsta policistu izdienas pensiju izmaksas no pašvaldības budžeta:
• Pašvaldības policijas veic likumā „Par policiju” noteiktos pienākumus, kas ir līdzvērtīgi Valsts policijas Kārtības policijas veicamajiem pienākumiem;
• Valsts policija nespēj pildīt savas funkcijas un nodrošināt sabiedrisko kārtību un pilsoņu aizsardzību tādā līmenī, lai pašvaldībām nevajadzētu iejaukties, veidojot savas institūcijas un atvēlot tām zināmu budžeta daļu;
• izdienas pensiju izmaksa pašvaldību policiju amatpersonām ir jāparedz no valsts budžeta, jo tas atbilst vienotajam izdienas pensiju veidošanas principam Latvijā;
• Pašvaldības policijas darbinieki maksā sociālo nodokli valsts budžetā, tāpēc izdienas pensija piešķirama un izmaksājama no Valsts sociālā budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
• Pensijas izmaksa mūsu valstī ir valsts funkcija. Pašvaldība nevar garantēt pensiju izmaksas ilgtermiņā, jo nodokļu ieņēmumu apjoms (likmes) ir atkarīgs no lēmumiem nacionālajā līmenī;
• Pensijas kapitālu uzkrāj un izmaksu administrē valsts, līdz šai dienai pašvaldība nav veikusi pensiju kapitāla uzkrājumu, apdrošināšanas stāža uzskaiti, u.tml. Šīs sistēmas izveidošanai būtu ievērojami pašvaldības budžeta izdevumi, tajā skaitā administratīvās izmaksas(papildus darbinieki, iespējams IT sistēmu iepirkumi, piešķiršanas, aprēķinu veikšanas, pārrēķini[...]). Tas ir papildus finansiālais slogs pašvaldībai.
Kādas pašvaldības komentārs:
Iepazīstoties ar LLPA un biedrības “Gods kalpot Latvijai” izstrādāto likumprojektu “Pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensiju likums”, informējam, ka pašvaldības policijas darbinieku izdienas pensijas maksājumi no pašvaldības budžeta līdzekļiem nav iespējami, jo šāds pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojums neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Likums “Par pašvaldībām” reglamentē pašvaldību darbību un 14.pantā nosaka pašvaldību tiesības un pienākumus – tas neparedz pašvaldību tiesības vai pienākumus risināt pensiju jautājumus. Tāpat arī 15.pantā minētās pašvaldību autonomās funkcijas neparedz izdienas pensiju nodrošināšanu. Savukārt, ja pašvaldībām tiek nodotas jaunas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, tad likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti (7.pants).
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz noteiktu kārtību kā tiek veidota sociālā apdrošināšana, tai skaitā valsts pensiju sistēma. Tā 4.pants nosaka sociālās apdrošināšanas veidus – valsts pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana un vecāku apdrošināšana. Savukārt šī likuma 6.panta 1.daļā noteikts, ka darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem. Līdz ar to, pašvaldība, kā atbildīgs darba devējs, jau apdrošina savus darbiniekus likuma noteiktā kārtībā.
Pašlaik izdienas pensijas Latvijā tiek piešķirtas, saskaņā ar likumu “Par izdienas pensijām” no valsts speciālā budžeta līdzekļiem personām, kas strādā atsevišķas profesijās, kurās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību Tie ir lidotāji, stjuarti, dzelzceļa darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji u.c. šajā likumā minēto profesiju pārstāvji.
Savukārt, saskaņā ar likumos “Par izdienas pensijām iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, “Tiesnešu izdienas pensiju likumu”, “Prokuroru izdienas pensiju likumu”, “Diplomātu izdienas pensiju likumu”, “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensijas likumu”, “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu”, “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas likumu”, “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumu” noteikto, no valsts pamatbudžeta izdienas pensiju maksā militārpersonām, iekšlietu iestāžu darbiniekiem, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, daļai mākslinieku, kā arī KNAB darbiniekiem. Šajos gadījumos Labklājības ministrijai tiek piešķirta apropriācija gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Tā kā izdienas pensija veido “atliktu atalgojumu”, tad pašvaldību budžetā būtu nepieciešami papildu līdzekļi – iespējams, nepieciešamas ilgtermiņa saistības. Taču likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.panta izpratnē pašvaldību ilgtermiņa saistības ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtījuma vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Arī likums “Par valsts budžetu 2017.gadam” 14.panta 4.daļā nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldībām 22.pantam, izņemot saistības šajā daļā uzskaitītos saistību veidus un tie neparedz pašvaldībām iesaistīties izdienas pensiju nodrošināšanā.
Jānorāda, ka likumprojekta administrēšanai pašvaldībām būs nepieciešami arī administratīvie izdevumi – Labklājības ministrijai jau ir nepieciešamais resurss – datu bāze, pārvalde. Daudzām pašvaldībām būs nepieciešami ieguldījumi – jauna struktūrvienība, amata vietas, datu bāze u.c.
Pašvaldības policija bieži piedalās valsts nozīmes pasākumu kārtības nodrošināšanā kopā ar valsts policiju, nesaņemot papildu finansējumu no valsts budžeta.