Lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas, ir izveidotas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT).
Tās iedala astoņās kategorijās – dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi un aizsargājamās jūras teritorijas.
Kopš 2004.gada Latvijā Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000 ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas un 24 mikroliegumi.
Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. ‘
ĪADT atkarībā no kategorijas un zonējuma ir noteikts režīms – no teritorijām bez jebkādiem saimnieciskās darbības aprobežojumiem neitrālajās zonās līdz pilnīgam saimnieciskās darbības aprobežojumam rezervātu, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonās.
Zonas | Platība (ha) |
Neitrālā zona | 372549,79 |
Dabas parka zona | 130725,98 |
Dabas lieguma zona | 174882,81 |
Ainavu aizsardzības zona | 286861,61 |
Kultūrvēsturiskā zona | 2569,11 |
Rezervātu režīma zonas* | 97367,08 |
* Rezervāta, stingrā režīma un regulējamā režīma zonas
Latvijā Natura 2000 teritorijas aizņem 11,53% no sauszemes teritorijas, kas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības vides politikas īstenošanas ziņojuma dati.
Valstis | Natura 2000 īpatsvars valstī % no sauszemes teritorijas |
Dānija | 8,3 |
Apvienotā Karaliste | 8,53 |
Latvija | 11,53 |
Lietuva | 12,16 |
Somija | 12,7 |
Francija | 12,7 |
Beļģija | 12,7 |
Zviedrija | 13,1 |
Īrija | 13,13 |
Malta | 13,2 |
Nīderlande | 13,29 |
Čehija | 14 |
Austrija | 15,1 |
Vācija | 15,4 |
Igaunija | 17,9 |
ES vidēji | 18,1 |
Itālija | 18,97 |
Polija | 19,6 |
Portugāle | 20,6 |
Ungārija | 21,44 |
Rumānija | 22,56 |
Kipra | 26,7 |
Luksemburga | 27,03 |
Spānija | 27,2 |
Grieķija | 27,9 |
Slovākija | 29,57 |
Bulgārija | 34,4 |
Horvātija | 36,5 |
Slovēnija | 37,9 |
Tomēr jāņem vērā, ka ne visas ĪADT teritorijas ir Natura 2000 teritorijas, kā arī tas, ka mikroliegumos ir noteikti ievērojami saimnieciskās darbības aprobežojumi. Kopā ĪADT (t.sk., Natura 2000) un mikroliegumi aizņem 12,58% no Latvijas sauszemes platības.
Lai gūtu informāciju par ĪADT un mikroliegumu izveides mērķi, aizņemtajām platībām, izvietojumu valsts, pašvaldību un administratīvo teritoriju līmenī, zemes piederību un izmantošanas veidu, izveidotas šādas kartes:
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 2017. gads
Dažādās teritoriālajās vienībās ĪADT un mikroliegumu īpatsvars ir ļoti atšķirīgs – no 0%-100%. Ar ĪADT un mikroliegumu īpatsvaru teritoriālajās vienībās var iepazīties šeit:
Mikroliegumu īpatsvars teritoriālās vienībās 2017. gadā
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars teritoriālās vienībās 2017. gadā
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu īpatsvars teritoriālās vienībās 2017. gadā
Mikroliegumi tiek veidoti gan īpaši aizsargājamām sugām, kas ir vairāk nekā puse no visu izveidoto mikroliegumu skaita, gan biotopiem.
Platības ziņā mikroliegumi, kas veidoti īpaši aizsargājamām sugām, aizņem 90% no visu mikroliegumu platības.
Vislielāko platību mikroliegumi aizņem valsts zemēs.
24 mikroliegumi ir noteikti kā Natura 2000 teritorijas, taču lielākā daļa mikroliegumu ir izveidoti ārpus ĪADT.
99% mikroliegumu ir izveidoti uz mežsaimniecībā izmantojamās zemes.
Kopā valstī 28% mežu ir noteikta aizsardzības pazīme*. Tie ir :
- valsts nozīmes ĪADT;
- mikroliegumi;
- Buferzonas ap mikroliegumiem;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem) un meži pilsētu administratīvajās teritorijās;
- kultūras pieminekļi;
- īpaši aizsargājamie meža iecirkņi;
- zinātniskie objekti;
- ģenētisko resursu audzes;
- bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi;
- vietējas nozīmes ĪADT.
Tas, ka mežam ir noteikta aizsardzības pazīme, nenozīmē, ka tajā ir saimnieciskās darbības aizliegumi vai ierobežojumi (piem., Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālā zona). Vietās, kur tādi ir noteikti, tie svārstās no atsevišķu ciršu veidu aizlieguma līdz pilnīgam mežsaimnieciskās darbības aizliegumam.
Kopā valstī 3,3% mežu teritorijas ir aizliegta ir mežsaimnieciskā darbība, 6,9% - kailcirte, 2,3% - kopšanas un galvenā cirte, 1,2% - galvenā cirte
*datu avots – Valsts meža dienests: http://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/dabas-aizsardziba/statistika-par-aizsargajamam-teritorijam?nid=1695#jump