Latvijas meži aizņem 3,412 miljonus hektāru un klāj 53% valsts teritorijas. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 11 miljoniem m3 koksnes. Tas ir mazāk, nekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu.
Šobrīd meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2018. gadā veidoja 5,1%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 2,6 miljardus eiro – 21% no valsts kopējā eksporta. Šobrīd Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību ir veidojusi un uztur tradicionālā Latvijas mežsaimniecība – mazo kailciršu sistēma ar relatīvi garu cirtes aprites periodu, mijiedarbībā ar cilvēka maz ietekmētu meža teritoriju tīklu. Aizsargājamās teritorijas un teritorijas ar dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem Latvijā aizņem 28,2% no kopējās mežu platības.
Ja zinām pamatdatus meža nozarē par valsti kopumā, bija interesanti saprast, kā nozare “izvietojas” pašvaldību teritorijās.
Valstij pieder 49% no visiem mežiem, privātajā īpašumā ir 48% un tikai 3% ir pašvaldību un pārējo īpašumā esoši meži. Lielākais meža īpašnieks no pašvaldībām vēsturiski jau no 13.gs. ir Rīga (53 483ha), vēl virs 1000ha meža īpašumā ir Jūrmalai, Liepājai, Ventspilij, Rēzeknes, Mazsalacas, Saldus novadiem Mežainākie novadi Latvijā ir Mazsalacas, Kuldīgas, Dundagas, arī citi novadi.
Meža nozarē strādā 39 000 darbinieki. Liels nodarbināto īpatsvars no meža nozarē strādājošajiem ir Lubānas, Varakļānu, Jaunjelgavas, Mālpils, Vaiņodes un citos novados. Ja pavērtējam nozares svarīgumu no privātā sektora nodarbinātajiem, tad redzams, ka liels nozarē nodarbināto īpatsvars ir Ventspils, Talsu, Dundagas, Jaunjelgavas, Mālpils, Strenču, Smiltenes, Jaunpils, Brocēnu novados un Ventspils un Rēzeknes pilsētās
Teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību. Pašvaldības savā īpašumā esošajos mežos palielas platības atstāj rekreācijai, ierobežojot saimniecisko darbību- kailcirte aizliegta lielās pašvaldību mežu platībās, arī ārpus pilsētām un ciemiem. Aptuveni 30% platību ir ar dažādiem saimnieciskās darbības aizliegumiem- gan valsts, gan pašu pašvaldību noteiktiem.
*Statistikas dati par valsti kopumā no izdevuma Meža nozare skaitļos un faktos 2020 (Zaļās mājas), bet pašvaldību dati no Valsts Meža kadastra un Valsts Ieņēmumu dienesta datiem.
Kartes lietošanās pamācība
Veidotā karšu aplikācija sastāv no piecām kartēm, kas katra parāda kopējo ainu pašvaldību kontekstā. Tās ir:
- Īpatsvars kopējā no nodarbināto darba ienākumiem ieturētajā IIN (%);
- Ieturētais IIN no meža nozarē nodarbināto darba ienākumiem uz 1 meža hektāru;
- Pašvaldības mežu platības hektāros;
- Īpatsvars no visiem darba ņēmējiem meža nozarē (%);
- Meža nozarē nodarbināto darba ņēmēju īpatsvars komercsabiedrībās un zemnieku saimniecībās nodarbināto darba ņēmēju skaitā (%).
Zemāk esošajā attēlā ir norādīts uz pieejamām funkcijām:
- Ar skaitli viens ir apzīmēta vieta, kur iespējams pārslēgties starp kartēm;
- Ar skaitli divi var veikt tālummaiņu. Tālummaiņu iespējams pielāgot arī ar peles rullīti;
- Pie skaitļa trīs ir iespējamas trīs iespējas. Pirmā ļauj atgriezties uz kartes sākuma skata. Vidējā ļauj aplūkot apzīmējumus un simboloģiju - kurš krāsu tonis kādu diapazonu raksturo. Pēdējais ļauj pārslēgt fona kartes.
