Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir veikusi blīvi apdzīvotu teritoriju aprēķināšanu[1]. Šāda blīvi apdzīvotu vietu veidošana tiek uzskatīta par alternatīvu esošam administratīvām teritorijām (pašvaldības) un teritoriālām vienībām (pašvaldību pilsētās, pagasti un ciemi). Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi stingri nosaka dažādus nosacījumus dažādās teritoriālās vienībās, taču šīm teritoriālām vienībām ir noteiktas robežas[2]. Blīvi apdzīvotas teritorijas, pēc autoram domām, parāda tuvāk realitātei vietas, kurās iedzīvotāji izvēlas izmitināties. Neskatoties uz administratīvi teritoriālo vienību robežām, pašvaldībām jāsniedz tās pakalpojumi visiem tās iedzīvotājiem – izglītība, veselība, drošība, pārvietošanās iespējas un citi pakalpojumi –, lai kur tie atrastos. Blīvi apdzīvoto teritoriju robežu noteikšanai pamatā ir apdzīvotas vietas definīcija 2017. gada 22. marta Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2017/543, kurā noteikts, ka par kaimiņos vai netālu esošām ēkām uzskatāma ēku grupa, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa. Grupas savukārt tiek apvienotas, ja tās savieno rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.[3]
Interaktīvā karte ieejama šeit: https://arcg.is/0K9brD
Sadalot blīvi apdzīvotas teritorijas pēc iedzīvotāju skaita 2020. gada sākumā, no 1324 blīvi apdzīvotām teritorijām 958 jeb 72 procenti blīvi apdzīvotās teritorijās dzīvo no 50 līdz 500 iedzīvotāji. 44 blīvi apdzīvotās teritorijas nav iedzīvotāju, kas norāda uz to, ka tās kopš 2019. gada ir pamestas.
Blīvi apdzīvotu vienību skaits pēc iedzīvotāju skaita 2020.gada sākumā sadalījuma. Autora aprēķins.
Lielākā blīvi apdzīvota teritorija ir Rīga ar 672 422 iedzīvotājiem. Rīgas blīvi apdzīvotā teritorijā ietilpst šādas teritorijas - Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava, Bukulti, Salaspils, Getlini, Berģi un citas. No Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas. Jūrmalas blīvi apdzīvotā teritorija nepārkāpj savas administratīvās teritorijas robežas, taču no tās ir atdalīti Ķemeri, Jaunķemeri, Kurši, Buļļu ciems un Vārnukrogs. Aptuveni puse no Babītes novada Kūdras ciema blīvi apdzīvotā teritorijas ir iestiepusies Jūrmalas administratīvajā teritorijā. Šādas blīvi apdzīvotas teritorijas nav retums, kuras pārdala divas dažādas pašvaldības, piemēram, Raudas un Ercmaņu blīvi apdzīvotas teritorijas pārdala Tukuma un Engures novada pašvaldību teritorijas, Struteles blīvi apdzīvotu teritoriju dala Tukuma un Jaunpils novada pašvaldību robežas un citas. Izteikti tas novērojams republikas pilsētu vai lielu pašvaldības pilsētu tuvumā – Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras, Cēsu, Jelgavas u.c.
Lai arī urbanizācijas procesa rezultātā Rīgas blīvi apdzīvota teritorija ietvērusi vairākas administratīvi teritoriālas vienības, Rīgas pilsētas apkārtnē vērojami daudz ciemi, kuru iedzīvotāju un apbūvju blīvuma dēļ tur neveidojas blīvi apdzīvotas teritorijas, piemēram, Rotkaļi, Jaunbagumi, Bajārkrogs, Kangari, Lielkangari, Vāvergkrogs, Kancersili, Plakanciems, Ielejas, Trenči u.c.
Vislielākā administratīvo teritoriju nesakritība ar blīvi apdzīvotu vietu teritorijām ir vērojama Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē, kur aptuveni 70 ciemos neveidojas blīvi apdzīvotas teritorijas. Konkrētās ciemu robežas ir noteiktas lielas, taču iedzīvotāju skaits tajās ir zems. Piemēram, Lielirbē pēc statistikas datiem deklarējušies līdz desmit iedzīvotājiem.
Blīvi apdzīvotu vietu dati parāda, vai nav pašvaldībām jāpārskata noteiktās ciemu robežas zemo iedzīvotāju skaita dēļ. Savukārt tām pašvaldībām, kuru teritorijas pārklāj viena blīvi apdzīvota teritorija, ir jāapvieno spēki teritorijas attīstības plānošanā, kā nodrošināt ūdenssaimniecību, transportu, izglītību, veselību, drošību un citus pakalpojumus.
Izveidotā interaktīvā karte satur šādus datus:
- Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos, apkaimēs (atbilstoši robežām 2020. gada sākumā) un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika);
- Darba ņēmēju mēneša vidējie un mediānas bruto darba ienākumi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika);
- Nodarbināto iedzīvotāju radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc faktiskās dzīvesvietas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika);
- Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautības statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, apkaimēs (atbilstoši robežām 2020. gada sākumā) un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika)
Videopamācība, kā lietojama interaktīvā karte:
[1] Blīvi apdzīvota teritorija (eksperimentālā statistika)
[2] Ministru kabineta noteikumi Nr.240. Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi. https://likumi.lv/ta/id/256866-visparigie-teritorijas-planosanas-izmantosanas-un-apbuves-noteikumi [skatīts 29.01.2021.]
[3] CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā. Centrālā statistikas pārvalde. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/teritoriala-eksperimentala/meklet-tema/2788-csp-pirmo-reizi-publice-datus-par [skatīts 29.01.2021.]