Risināmās problēmas raksturojums
Iedzīvotāji Pāvilostas novadā dzīvo gan daudzdzīvokļu, gan individuālās mājās, gan viensētās. Jaunu dzīvojamo māju būvniecība par pašvaldību līdzekļiem nav notikusi. Dzīvojamā fonda pieaugumu veido tikai par privātiem līdzekļiem būvētie mājokļi. Arī novada domei ir iespējas attīstīt dzīvojamo fondu, piemēram, pabeidzot remontdarbus Vērgales nepabeigtajā daudzdzīvokļu mājā „Teikas”.
Pēdējās daudzdzīvokļu mājas uzceltas 80- tajos gados. Privātmājas pārsvarā šobrīd būvē vasarnieki, kas pēc tam tās apdzīvo sezonāli. Augsto zemes un būvniecības izmaksu dēļ lielākā daļa vietējo iedzīvotāju šobrīd nevar atļauties būvēt privātmājas. Tāpat mājokļu trūkuma problēma bremzē arī potenciālā darbaspēka ieplūšanu novadā. Pāvilostas novada būvvalde Pāvilostas novadā 2015. gadā ir izsniegusi 9 būvatļaujas jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai. Kopumā Pāvilostas novadā 2014.gadā bija 1297 dzīvojamās mājas ar kopējo platību 178.3 tūkst. No tām 1201 viendzīvokļa, 29 divdzīvokļu, 66 trīs un vairāk dzīvokļu un 1 bez dalījuma dzīvokļos, kopējais mājokļu skaits 1739. Vidēji uz vienu iedzīvotāju novadā ir 54,7 m2 dzīvojamās platības, kas ir augstāks rādītājs nekā Kurzemes reģionā (38,4) un valstī kopumā (38,5), kā arī augstākais rādītājs starp kaimiņu novadiem. Pašvaldības īpašumā esošais dzīvojamais fonds ir novecojis, nepieciešama ēku renovācija un siltināšana. Pēc privatizācijas procesa pabeigšanas, daudzas daudzdzīvokļu mājas nav privatizētas, līdz ar to ir maza īrnieku ieinteresētība un līdzdalība māju uzturēšanā. Kopumā novadā nav privatizēti un atrodas pašvaldības īpašumā 270 dzīvokļi jeb 20,8 %. Valstī kopumā neprivatizēto dzīvokļu īpatsvars ir aptuveni 16 %. Novadā sociālā dzīvokļa statuss piešķirts 18 dzīvokļiem 988,2 m2 kopplatībā vienā dzīvojamajā mājā. 2015.gadā sociālie dzīvokļi tika izīrēti 24 personām. Pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Dzīvojamā fonda apsaimniekošanu Pāvilostas pilsētā nodrošina SIA “Pāvilostas komunālais uzņēmums”, bet Vērgales pagastā SIA “Vērgales komunālā saimniecība”. Dzīvokļu fondu un tā piešķiršanas kārtību Pāvilostas novadā regulē Pāvilostas novada domes 2014. gada saistošie noteikumi Nr. 6 “Pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, dzīvokļu uzskaites un piešķiršanas kārtība Pāvilostas novadā” Izdoti saskaņā ar likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 6.panta otro daļu, 7.panta sesto daļu, 9.panta pirmās daļas 4.punktu, 14.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu, 14.panta pirmās daļas 6.punktu, 15.pantu, 17.panta pirmo daļu, 24.panta pirmo daļu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.pantu. Par dzīvojamo fondu Pāvilostas novadā interesējas lielākoties cilvēki ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, kuriem nav hipotekāro kredītu iespējas, lai mājokli iegādātos īpašumā. Pašvaldībai akūti trūkst labiekārtota dzīvojamā fonda, ko piedāvāt dzīvokļu rindā esošajiem iedzīvotājiem, sevišķi tas ir raksturīgi Pāvilostas pilsētai.
Izvēlētā risinājuma apraksts
Dome pieņem lēmumus (administratīvos aktus) par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā saistošo noteikumu 2. punktā noteiktajos gadījumos. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvojamo telpu jautājuma risināšanā, tiek reģistrētas atbilstoši katram noteikumu noteiktajam palīdzības veidam, atbilstoši deklarētai dzīvesvietai. Dzīvokļu rindā Pāvilostā no 1998. gada ir reģistrēti 93 iedzīvotāji, bet Vērgales pagastā tie ir tikai 3 iesniegumi.
Daļa no dzīvojamā fonda, kas ir bez ērtībām, tiek izīrēta īrniekiem, kas ir no maznodrošinātām un sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Dzīvojamās ēkas un to telpas ir bēdīgā stāvoklī. Vienai no ēkām Ploce 23, ir piešķirts sociālās mājas statuss. Šī māja ir celta kā kopmītnes kūdras purvā strādājošiem strādniekiem 19. gs. 50 gados. Mājai tika piesaistīti ELFLA fonda līdzekļi un ierīkots publisks sociālo pakalpojumu centrs, kurā izveidota higiēnas telpa un sanitārā telpa, kā arī uzbūvēts panduss, pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pašvaldība par budžeta finansējumu nomainīja ēkai jumtu. Plānots, piesaistot ES fondu finansējumu, sakārtot ēkas energoefektivitāti, līdz ar to uzlabojot ēkas fasādes un koplietošanas telpu vizuālo izskatu. Līdzīga rakstura pašvaldībai piederošas ēkas atrodas Rīvas ciemā- tās ir trīs daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas 20 km attālumā no Pāvilostas, mežu ielokā un pārsvarā šajās ēkās dzīvo maznodrošināti novada iedzīvotāji, šeit arī atrodas pašvaldības sociālie dzīvokļi. Vēsturiski ēkas tika uzbūvētas grants ieguves karjerās strādājošiem, bet beidzoties grants ieguvei, ēkas daļēji tika pamestas un atrodas bēdīgā stāvoklī. Arī šeit divām mājām ar pašvaldības finansējumu ir nomainīti jumti, vienā no mājām ir ierīkots kopējais sanitārais mezgls un bibliotēka. Katrā no ēkām ir 18 dzīvokļi, no kuriem lielākā daļa atrodas bēdīgā stāvoklī. Šajās ēkās tiek piedāvāti dzīvokļi bez rindas. Plānots vienai no mājām piešķirt sociālās mājas statusu un mēģināt piesaistīt ES finansējumu ēku fasāžu un koplietošanas telpu sakārtošanai. Pašvaldībai pieder nepabeigta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Vērgalē ar 12 dzīvokļiem- “Teikas”, kura būtu atbalsts pašvaldības dzīvojamā fonda jautājumu risināšanā, bet pašreiz nav iespējas ne ēku pilnībā pabeigt, lai tā būtu derīga dzīvošanai, ne arī pārdot.
Izmantotā risinājuma risku novērtējums
Mazai pašvaldībai, kāda ir Pāvilosta, nav iespējas palielināt savu dzīvojamo fondu, ceļot jaunas ēkas un ir ļoti ierobežotas iespējas ieguldīt lielus naudas resursus un renovēt jau esošās ēkas par pašvaldības līdzekļiem. Lielākā daļa pašvaldības dzīvojamā fonda ir dzīvokļi ar daļējām vai bez ērtībām, pie tam lielākais pieprasījums ir pēc labiekārtotas dzīvojamās platības novadā centrā Pāvilostā, kā arī otrā lielākā apdzīvotā centrā Vērgalē, savukārt šeit praktiski nav brīvas dzīvojamās platības, kas būtu pašvaldības īpašumā. Pašvaldības dzīvojamā fonda neesamība bieži ir par iemeslu, kādēļ novads zaudē gados jaunus iedzīvotājus, viens no iemesliem, kādēļ uz dzīvi Pāvilostas novadā neatgriežas vai neienāk iedzīvotāji, kuri šeit varētu atrast darbu. Līdz ar to pašvaldība riskē zaudēt novadā iedzīvotājus, sevišķi gados jaunas ģimenes, kas nedabūjot sev dzīvojamo platību, kā arī nespējot iegādāties to par augstām cenām, kādas diktē novada atrašanās pie jūras, ir spiesti aiziet no novada uz tuvākajām lielpilsētām, jeb Rīgu. Tas savukārt ietekmē problēmas ar skolēnu skaitu skolā, novada iedzīvotāju sastāva novecošanos (1/3 novada iedzīvotāju ir pensionāri), darbaspēka trūkumu uzņēmējiem.
Risinājuma izmantošanas vēstures raksturojums
Pašreiz pašvaldība neredz iespējas labiekārtota dzīvojamā fonda attīstībai novadā. Viens no risinājumiem ir paturēt pašvaldībai piederošus labiekārtotus dzīvokļus, kas nav privatizēti un izmantot tos kā dienesta dzīvokļus, ja pašreizējie īrnieki šos dzīvokļus neprivatizē un atstāj. Veidot sociālās mājas, kurām piesaistot ES finansējumu, sakārtot infrastruktūru, un turpināt piešķirt sociālos dzīvokļus atbilstoši sociālo dzīvokļu izīrēšanas kārtībai.
Rezultātu mērīšanas un sasniegto rādītāju raksturojums
Pašvaldības pārziņā atrodas 270 dzīvokļi, kas pašreiz ir izīrēti īrniekiem dažādās novada apdzīvojamās vietās. Plānots iespēju robežās šos dzīvokļus paturēt. Attiecībā uz šiem īpašumiem, pašvaldība izvērtē, vai kādu no tiem nepārdot izsolē. Pašvaldībai ir 13 labiekārtoti dzīvokļi, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, bet no tiem tikai trīs ir kvalificējami kā dienesta dzīvokļi. Pārējos apdzīvo šo dzīvokļu vēsturiskie īrnieki, kas dažādu iemeslu dēļ nav veikuši dzīvokļu privatizāciju. Pašvaldība, ja radīsies iespēja, pārveidos šos dzīvokļus par dienesta dzīvokļiem, lai piesaistītu speciālistus novadam. Pašvaldībai ir viena daudzdzīvokļu māja, kam ir piešķirts sociālās mājas statuss “Ploce 23” un šeit jau ir piesaistītas ES finansējums ēkas sadzīves apstākļu uzlabošanai. Vēl plānots piešķirt sociālās mājas statusu vismaz vienai ēkai no trim, Rīvās, kur atrodas pašvaldības sociālie dzīvokļi.
Ieteikumi pieredzes pārņēmējiem
Saglabāt pašvaldības īpašumā labiekārtotus dzīvokļus, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus, īpaši jaunās ģimenes, kas varētu būt arī labi speciālisti novadam.
Izveidot sociālās mājas ar sociālajiem dzīvokļiem, mēģināt piesaistīt ES finanšu līdzekļus šo ēku sakārtošanai.